Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības konference pirmo reizi tika rīkota Viļņas samita laikā, tādējādi apliecinot, ka tieši pilsoniskā sabiedrība un dažādas nevalstiskās organizācijas spēlē ļoti nozīmīgu lomu demokrātisko procesu īstenošanā.
Kā šīsdienas konferences paneļdiskusijā norādīja Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete ("Vienotība"), iespējams, ka tieši eiropeiski noskaņota pilsoniskā sabiedrība ir lielākais Austrumu partnerības programmas sasniegums. ES to ir veicinājusi ar visai pieticīgu finansējumu, vienlaicīgi sniedzot likumisku ietvaru daudz atbildīgāku valdību izveidei. Daudzām reģiona valdībām tas nepatīk, taču ir arī tādas, kas atbalsta šādas pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas. Taču jebkurā gadījumā ES ir palīdzējusi izveidot pilsonisko sabiedrību, kas ir tās spēcīgākais sabiedrotais.
Kalniete īpaši pauda cieņu politiskajiem aktīvistiem, kas savas darbības dēļ ir bijuši spiesti ziedot ļoti daudz, pat saņemot cietumsodus.
Viens no šādiem cilvēkiem ir baltkrievu cilvēktiesību aktīvists un bijušais politieslodzītais Aļesjs Beļackis. Pēc viņa vārdiem, Austrumu partnerībai ir jākļūst par demokrātijas atbalsta platformu arī tādās autoritārās valstīs kā Baltkrievija un Azerbaidžāna, taču īpaši ielaisties spēlītēs ar šiem režīmiem nevajadzētu.
"Ja Baltkrievijā un Azerbaidžānā cietumā atrodas politieslodzītie, ja tiek ierobežota prese un apspiests internets, ja tiek vajāti pilsoniskie aktīvisti un nevalstiskās organizācijas, ja notiek nedemokrātiskas vēlēšanas, tad ir jāizdara skaidri un saprotami secinājumi," saka Beļackis. "Ir jāmēģina panākt pozitīvas pārmaiņas mūsu valstīs, nevis flirtējot ar autoritārām varas iestādēm un nevis ar finansējumu, kas atbalsta šos režīmus, bet tieši atbalstot pilsonisko sabiedrību un neatkarīgos masu saziņas līdzekļus," norāda bijušais politieslodzītais.
Taču, kā, piemēram norāda bijušais Ukrainas vicepremjers Oļegs Ribačuks, bieži vien arī ES nav īsti izpratnes, kuri tad ir tie pilsoniskās sabiedrības locekļi, ar kuriem būtu jāiesaistās diskusijās. Tas tāpēc, ka tradicionāli par pilsoniskās sabiedrības līderiem uzskatītās arodbiedrības vai darbadevēji Ukrainā faktiski ir pakļauti oligarhu ietekmei. Latvijas Pilsoniskās alianses vadītāja Rasma Pīpiņa gan uzsver, ka faktiski pašas nevalstiskās organizācijas tomēr cenšas noskaidrot, kas varētu būt potenciālie sadarbības partneri un vai tie ir uzticami.
Trešdienas diskusiju laikā vairākkārt tika uzsvērts, ka uz lielākām pilsoniskās sabiedrības pārmaiņām un aktivitātēm varētu cerēt tad, ja Austrumu partnerības valstīm tiktu dots skaidrs signāls par to nākotnes perspektīvām ES.
Taču, kā norāda Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds, abās pusēs izpratne par veicamajām darbībām ir atšķirīga.
"Savā ziņā tas ir tāds kurlā dialogs ar mēmo. ES saka, ka jums tomēr tie mājasdarbi būtu visupirms jāveic pašiem. Un es domāju, ka ES šeit ir taisnība, jo neviens jau cits šīs valstis neizmainīs," norāda Sprūds.
"Protams, ir taisnība arī otrai pusei, kas saka, ka, piemēram, Baltijas valstīm bija gaisma tuneļa galā un cerības nākotnē pievienoties Eiropas Savienībai, tāpēc daudzas no sāpīgajām reformām tika veiktas. Tagad, ja mēs runājam no Eiropas Savienības saustrumu partneru pozīcijām, tad šāda skaidra mērķa joprojām nav. Tāpēc ir šī saruna, kurā viens saka, ka jums ir jāizpilda mājasdarbi un tad varbūt domāsim, bet otrs saka – iedodiet no sākuma mērķi un mēs sāksim darīt mājasdarbus," saka Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs.
Savukārt Latvijas īpašais vēstnieks Austrumu partnerībā Juris Poikāns ir pārliecināts, ka turpmākie divi trīs gadi būs izšķiroši visai Austrumu partnerībai. Pēc viņa vārdiem, pašām programmas dalībvalstīm nevajadzētu justies bezpalīdzīgām, bet gan pārvarēt iekšējās nesaskaņas un izvēlēties vienu stratēģisko valsts attīstības virzienu.
