Diemžēl, nupat notikusī traģēdija atspoguļo iepriekšējos 20 gados uzkrājušās problēmas.
„No visām nozarēm, ar kurām man bijusi darīšana aizvadītajos divos gados, šī ir vissarežģītākā. Šeit ir ļoti daudz pretrunīgu interešu, ir lielie būvnieki un mazie būvnieki, ir būvinženieru organizācijas, ir arhitekti, ir investori, ir pasūtītāji – ir ļoti daudz interešu, kas saduras. Un tiešām būvniecībā ir ļoti daudz naudas – tās ir milzīgas investīcijas, milzīgas intereses," klāstīja Pavļuts.
Viņaprāt, jaunais likums ir daudz labāks – gan tieši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecību, gan jauno atbildības uzņemšanās modeli. Tas ir labs pamats, lai atrisinātu problēmas, par kurām līdz šim pietrūcis ieinteresētības un spējas vienoties nozarē.
Ministrs informēja, ka viens no turpmākās darbības virzieniem ir arī starptautisku ekspertu pieaicināšana, lai izvērtētu tieši būvniecības likumdošanu – cik tā ir adekvāta, spējīga nodrošināt citu valstu līmenim atbilstošu drošību, būvuzraudzību un citas jomas.
Ministrijā tieši pašlaik speciālisti izstrādā jaunos būvnoteikumus, kas izriet no jaunā likuma, līdz ar to ir konkrēta iespēja iestrādāt būtisks lietas, kas izslēgtu iespēju atkārtoties līdzīgām traģēdijām.
Pavļuts uzskata, ka Latvijas likumdošana ir funkcionēt spējīga, taču, tāpat kā daudzviet citur pasaulē, pat visperfektākās sistēmas ietvaros cilvēki, var kļūdīties, var neuzņemties atbildību, var būt alkatīgi, nolaidīgi. „
Nedrīkst vainot likumu par muļķībām un noziedzībām, ko pieļauj cilvēki," skarbi secināja Pavļuts.
