“Mums nevajadzētu radīt nereālas gaidas, ka uzņemšanas nodaļās nebūs jāpagaida. Būs. Tā notiek visā pasaulē,” sacīja Viņķele.
Taču, viņasprāt, problēmas sakne ir ne tikai ārstu un finansējuma trūkums, bet arī skaidrības trūkums pacientiem. “Cilvēks, ienākot uzņemšanas nodaļā, ir stresā, krīzē, ļoti uztraucies. Un iestājas sajūta, ka viņš ir viens pret lielu sistēmu, un tā sistēma, visticamāk, būs vienaldzīga pret cilvēku.
Un šo varam labot, paturot prātā, ka cilvēks ir ārkārtīgi augsta stresa apstākļos. Ar viņu vienkārši jārunā! Cilvēcīgi jārunā,” sacīja ministre.
Slimnīcā jāspēj radīt pacientiem pārliecība, ka viņiem tiks sniegta palīdzība. Tāpēc svarīgi ir informatīvie materiāli, telpu noformējums, veids, kā medicīnas personāls runā ar pacientu un viņa tuviniekiem. “Latviski, nevis specifiski medicīniskā žargonā, izstāstīt, kas notiks tagad, kāpēc jāpagaida, kur var dabūt informāciju,” sacīja Viņķele.
Kā labu piemēru viņa nosauca Bērnu klīnisko slimnīcu. Taču kopumā Latvijā tas netiekot darīt pietiekoši.
“Ar informētību, iejūtību, standartizētām procedūrām varam būtiski un salīdzinoši ātrā laikā uzlabot cilvēku pašsajūtu, paaugstināt drošības sajūtu un kaut kā kompensēt finanšu trūkumu,” uzsvēra ministre.
Latviešu Ārstu un zobārstu apvienības prezidents Uģis Gruntmanis piekrita, ka attieksme un uzņemšanas nodaļu darbinieku apmācība ir ļoti būtiska. Bieži vien tie esot jaunāki ārsti, kurus neapmāca komunikācijai ar pacientiem.
Tikmēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride (“Attīstībai/Par!”) norādīja, ka uzņemšanas nodaļas pārslogotas ar tiem pacientiem, ar kuriem būtu jātiek galā primārajai veselības aprūpei. Savukārt ar pirmās kategorijas diagnozēm pacienti nodaļā tiek uzņemti uzreiz. Viņš gan atzina, ka diemžēl pacientiem, kuriem nebūtu jāgaida palīdzības sniegšana, to tomēr nākas gaidīt.
Lielākā neapmierinātība gan esot pacientiem ar ne tik akūtiem gadījumiem. “Piecas, sešas stundas ir analīžu gaidīšanas laiks, kas ir arī citviet pasaulē un kas ir norma,” sacīja Skride.
