Latvija – jau 18 gadus daļa no pasaulē lielākās un spēcīgākās militārās alianses
Latvija kļuva par pilntiesīgu NATO jeb Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsti 2004. gada 29. martā, tādējādi apliecinot, ka savu nacionālo drošību un aizsardzību tā garantēs, sadarbojoties ar pārējām dalībvalstīm, informēja Latvijas Aizsardzības ministrijā.
Izvēli par labu aliansei galvenokārt noteica Vašingtonas līguma 5. pantā definētais kolektīvās aizsardzības princips, kas paredz, ka bruņots uzbrukums vienai vai vairākām alianses dalībvalstīm nozīmē uzbrukumu arī pārējām. Kopš alianses dibināšanas 1949. gada 4. aprīlī šis princips nav ticis apšaubīts un pierādījis savu rīcībspēju mūsdienu sarežģītajā starptautiskajā situācijā, atzīmēja ministrijā.
Jau 18 gadus Latvija ir daļa no pasaulē lielākās un spēcīgākās militārās alianses. Tolaik vēl nesen no Padomju Savienības ciešajiem apskāvieniem atbrīvojušos Latviju iestāties organizācijā motivēja vēlme iekļauties rietumvalstu saimē un iegūt drošības garantijas.
Bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga norādīja: “No šodienas skatu punkta raugoties, mēs varam tikai atviegloti nopūsties par to, ka toreiz mums izdevās izmantot to diezgan, es teiktu, pietiekami šauro diplomātisko spraugu, kas pieļāva domu, ka varētu paplašināt NATO uz austrumiem.”
Vīķe-Freiberga ir viena no tiem politiķiem, kuri pielikuši daudz spēku, lai Latvija tiktu uzņemta NATO. Viņas 2002. gada Prāgas samita runā skanēja pateicības vārdi tā laika NATO dalībvalstu līderiem par drosmi uzaicināt Latviju pievienoties organizācijai.
Pēc Vairas Vīķes-Freibergas domām, šo 18 gadu laikā ir izdarīts daudz drošības stiprināšanai Baltijā.
Viņa sacīja: “Militāro spēku klātbūtne un tās pastiprināšana un ekipējuma pastiprināšana tieši šajā reģionā ir milzu solis uz priekšu salīdzinājumā ar to, kāda bija nostāja tos pašus 18 gadus atpakaļ,
kad mūs tikko uzņēma smukuma pēc, bet nebija vēl izstrādāti reāli aizsardzības plāni. Šobrīd tas ir pilnīgi citādi.”
Liela loma iestāšanas procesā bija arī tam, ka Latvija atrisināja būtiskākos teritoriālos jautājumus. Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa skaidroja: “Ir ļoti prātīgi bijušie tie politiķi, kuri pirms iestāšanās NATO un faktiski arī īsi pēc tam turpināja pēc iespējas ātrāk atrisināt mūsu teritoriālos jautājumus, kas attiecas tieši uz Abrenes reģionu. Lai mums nebūtu tādu karsto punktu, kurus varētu izmantot jebkurā brīdī.”
Sliktākā situācijā ir valstis, kuru sapņi par dalību NATO nav piepildījušies. Vīķe-Freiberga stāstīja, ka 2008. gada NATO Bukarestes samitā Ukrainai un Gruzijai faktiski tika noraidīta iespēja šīm valstīm tuvākajā nākotnē pievienoties organizācijai.
Bijusī Valsts prezidente veltīja kritiku rietumvalstu neizlēmībai: “Nu viņi [Rietumi] taču izskatās nobijušies kā diegi, saprotiet, ka varētu notikt kaut kāda eskalācija. No otras puses, notiek kaut kāda eskalācija, un viņi, manuprāt, ļengani reaģēja. Situācija reālajā dzīvē taču pierāda, ka tā reakcija nav pietiekami stipra un spēcīga, lai Ukrainu aizstāvētu. Un [ASV] prezidents Džo Baidens... Tas nebija sevišķi džentelmeniski no viņa puses, kad viņš pateica: “Mēs kāju nespersim Ukrainā”. Un tad krievi aizsper kājas, cik grib. Ko viņi arī dara.”
NATO – Latvijas drošības garants
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) uzvēra, ka
NATO ir Latvijas drošības garants, sniedz plašas iespējas attīstīt valsts aizsardzības spējas un stiprināt globālo drošību.
“Pateicoties dalībai NATO, arī pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā varam justies droši. Saasinoties situācijai Ukrainā, mūsu sabiedrotie nekavējoties pieņēma lēmumu stiprināt visa austrumu bloka drošību, paaugstināt gatavību un arī uz Latviju nosūtīt papildu karavīrus un militāro tehniku, tādējādi apliecinot nelokāmo apņēmību ievērot kolektīvās aizsardzības principu. Vienlaikus Latvija, arvien turpinot stiprināt Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, sniedz ieguldījumu arī alianses aizsardzībā un globālo drošības izaicinājumu risināšanā,” atzīmēja aizsardzības ministrs.
Arī Latvijas premjers Krišjānis Kariņs (“Jaunā Vienotība”) akcentēja, ka NATO loma Latvijas aizsardzībā ir sevišķi svarīga šobrīd, kad Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, tādējādi mainot drošības situāciju reģionā.
“Kopš šī jaunā iebrukuma 24. februārī gan mūsu valsts bruņotie spēki, gan NATO vēlreiz pielāgo savu situāciju. Un mēs redzam, ka mūsu NATO partneri tagad krietni pastiprina savu klātbūtni Latvijā. Mums visu laiku ir bijuši 10, tagad jau 11 dalībvalstu bruņotie spēki, kuri atrodas Latvijā. Strādā, piedalās mācībās ar mūsu bruņotajiem spēkiem, kas uztur ļoti augstu profesionālo līmeni,” pauda Kariņš.
Šogad 19. jūnijā apritēs arī pieci gadi kopš NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas izveides un izvietošanas Ādažu bāzē, kas demonstrē NATO solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm, informēja Aizsardzības ministrijā. Atzīmējot NATO daudznacionālās kaujas grupas piekto gadadienu, sabiedroto karavīri piedalīsies virknē pasākumu visa gada garumā, turpinot iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar kaujas grupas ieguldījumu mūsu valsts drošības stiprināšanā. Plānots, ka 15. jūnijā Ādažu bāzē notiks NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas piektās gadadienas svinīgā ceremonija, kuru apmeklēs Latvijas un sabiedroto valstu augstākās amatpersonas un bruņoto spēku pārstāvji.
Kaujas grupu vada Kanāda. Tā apvieno vairāk nekā 1500 karavīru no 10 valstīm – Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas. Ikdienā karavīri kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piedalās mācībās, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
