Panorāma

Valdības komunikācijai jābūt personiskākai

Panorāma

Tunisijā pēc Covid-19 protestiem krīt premjerministrs

Mēneša laikā mandātu nolikuši vismaz 12 pašvaldību deputāti

Mēneša laikā mandātu nolikuši vismaz 12 pašvaldību deputāti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Nav pagājis mēnesis kopš jauno pašvaldību pirmās domes sēdes, taču vairāki ievēlētie deputāti no amata jau atteikušies. Desmit gadījumos domēs ievēlētie deputāti izvēlējušies vadīt pagastu pārvaldes vai pašvaldības uzņēmumus, ko likums neļauj apvienot ar deputāta amatu. Tomēr visskaļāk izskanējis Mārupē ievēlētās aktrises Rēzijas Kalniņas lēmums no mandāta atteikties laika trūkuma dēļ.

Rēzija Kalniņa startēja Mārupes novada domes vēlēšanās no Nacionālās apvienības saraksta. Viņai plusiņu ievilka 171 vēlētājs, kas ļāva no 12. vietas sarakstā pakāpties uz trešo un iekļūt domē. Tomēr jau otrajā domes sēdē aktrise iesniedza iesniegumu par pilnvaru nolikšanu.

Negribēju būt statiste

Viņa norāda, ka pēc kultūras pasākumu atsākšanās sapratusi, ka deputāta darbam tomēr nespēs veltīt pietiekami daudz laika.

“Pamatdarbs man ir būt aktrisei. Pamatdarbs man ir vadīt “OratoriO” [mūzikas un mākslas telpu] kā dibinātājai.

Vienkārši, teiksim tā, iet uz domes sēdēm un būt par statisti, man tas nav pieņemami, un es domāju, lai būtu deputāts, vai nu tā ir Saeima vai pašvaldība, ir jāiegulda daudz zināšanu,” stāsta Kalniņa.

Ne Centrālā vēlēšanu komisija, ne par pašvaldībām atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neapkopo informāciju par deputātu skaitu, kas mandātus nolikuši, taču no publiski pieejamās informācijas iespējams saskaitīt 12 šādus gadījumus.

Žēlojas par likuma netaisnību

Lielākoties deputāti mandātus nolikuši tāpēc, ka izvēlējušies par labu kādam citam amatam, kuru likums ar deputāta amatu apvienot neļauj. Piemēram, Balvu novada domē ievēlētais Andris Mežals mandātu nolicis, lai turpinātu vadīt Šķilbēnu pagasta pārvaldi. Kandidējot vēlēšanās, viņš domājis, ka likums varētu tikt mainīts.

“Īsti godīgi nav. Skolu direktori var būt gan deputāti, gan [skolas direktori]. Skolas direktors arī ir izpildvara. Bet tāda tā likumdošana ir un tā tas ir,” spriež Mežals.

Vēl mandātus nolikuši divi Madonas domē ievēlēti deputāti Vilnis Špats un Tālis Salenieks, lai vadītu attiecīgi Cesvaines un Lubānas apvienotās pārvaldes.

“Jautāsiet, tad kāda velna pēc es vispār gāju uz vēlēšanām?” vaicā Salenieks. “Pirmkārt, uz vēlēšanām ejot, mēs neviens nezinām, vai mūs ievēlēs vai neievēlēs. Otrkārt, startējot vēlēšanās, uzrakstām programmu un mērķus, ko mēs gribam īstenot. Manuprāt, šādā veidā ir vieglāk īstenot un sasniegt mērķus, kurus gribam īstenot savā administratīvajā teritorijā.”

Nav jēgas tērēt laiku

Savukārt Saldus novadā mandātus nolikuši trīs no 15 deputātiem – Krista Vīndedze un Ginta Andersone no Latvijas Zaļās partijas un Ilze Kļava no Nacionālās apvienības. Visos gadījumos deputātes ieņēmušas amatus pašvaldībā, ko ar deputāta darbu apvienot nevar. Piemēram, Kļava deputāta amata vietā izvēlējusies turpināt vadīt Saldus pagasta pārvaldi.

“Mums ar Māri Zustu, domes priekšsēdētāju, ir laba sadarbība, bet, atklāti sakot, viņš pateica, ka viņam viss patīk, ko es daru, bet es neesmu viņa komandas cilvēks. Tā viņš man vēstīja.

Līdz ar to es domāju, ka man nav jēgas tērēt laiku pie deputātu galda, ja es neesmu tas īstais komandas cilvēks. Bet visnotaļ viņš ir atbalstošs visām darbībām, ko es piedāvāju,” stāsta Kļava.

Neuzskata, ka būtu pievīluši vēlētājus

Aptaujātie mandātus nolikušie deputāti neuzskata, ka šādā veidā maldinājuši vēlētājus. Viņi norāda, ka programmas varēšot īstenot arī citos amatos pašvaldībā. Arī Rēzija Kalniņa stāsta, ka par programmas ieviešanu joprojām ir atbildīga.

Uz jautājumu, vai nav piemānīti vēlētāji, kas par viņu balsoja, Kalniņa atbild: “Domāju, ka būtu jau svarīgi, lai mēs vēlam nevis par konkrētiem cilvēkiem, bet par programmu, kādu piedāvā. Pēc tam ir jāskatās, lai šī programma tiktu realizēta.

Tā joprojām ir mana un mūsu saraksta atbildība, lai kultūrvide Mārupē attīstītos.”

Amatu apvienošanas ierobežojumu dēļ deputātu amatus pametuši arī Māris Mielavs Jelgavas pilsētā, Mārtiņš Grundmanis Dienvidkurzemes novadā, Sandra Ķisele Bauskas novadā un Jānis Ščerbickis Jēkabpilī. Savukārt Ventspils pilsētas domē ievēlētā Igeta Gredzene atteikšanos no mandāta pamatojusi ar dzīvesvietas maiņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti