„Skolās ir jāmāca pedagogiem, kas mīl šo valsti un nostiprina piederību Latvijai, kas mēģina parādīt sociālo atmiņu un izaicināt ar faktiem un informāciju [un kas mēģina parādīt], ka Latvijas vēsturi var interpretēt dažādi,” sacīja Melbārde. Viņasprāt, spožs integrācijas un kopādzīvošanas piemērs ir Dziesmu svētki – vēl nesen medijos bija ziņots par Zilupes skolēniem, kas, neesot nevienam etniskam latvietim, dejoja latviešu tautas dejas.
Vienlaikus viņa atzina, ka ar bažām skatās uz faktu, ka ar katru gadu arvien vairāk jauniešu 9.maiju dodas svinēt pie Uzvaras pieminekļa.
Tomēr Melbārde norādīja, ka Krievijas propagandai pretoties var tikai, sadarbojoties ar citām Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Viņa izteica arī šaubas, vai iespējamais jaunais televīzijas kanāls krievu valodā būs tas, kas atgrūdīs krievu mediju propagandas spiedienu.
Melbārde arī norādīja, ka aizvien pieaug to latviešu skaits, kas arvien vairāk skatās Krievijas televīzijas, jo tās esot interesantākas.
Ziņots, ka līdz ar Krimas aneksiju un Krieviju atbalstošu kaujinieku iebrukuma Austrumukrainā arī Latvijā ir bažas par iespējamu Krievijas agresiju. Viena no sfērām, par kuru tiek paustas raizes, ir informatīvā drošība, jo prokremlisku pozīciju atbalstošie Krievijas mediji Latvijā ir brīvi pieejami.
