Šilovs arī norādīja – ja, veidojot nākamā gada budžetu, netiks izpildītas nozares prasības, tad veselības aprūpes speciālisti pieprasīs valdības demisiju.
“Mēs šobrīd cīnāmies par skaidru, ilgtermiņa attīstības plānu. Viens no soļiem ir izstrādātā algu reforma ar iezīmētu finansējumu turpmākajiem pieciem gadiem. Bet papildus ir jādomā par ieguldījumiem onkoloģisko pacientu ārstēšanā un kompensējamo medikamentu finanšu atbalsta palielināšanu, un citām šīs sistēmas sastāvdaļām,” sacīja Šilovs.
Mediķu organizācijas ir bažīgas par to, ka varētu atkārtoties 2019. gadā piedzīvotais: “Kad ir strādāts pie reformām un plāniem, bet beigās mēs paliekam pie nekā.”
Savukārt doties protestos, tādējādi uz kādu laiku traucējot veselības aprūpes sistēmas darbu, mediķi nevēlas. Tāpēc atliek vien apsvērt iespēju prasīt premjera un valdības demisiju, skaidroja Šilovs.
“Mēs esam ilgi strādājuši vakara un nakts stundās, lai piedalītos reformās. Bet mums pasaka – paldies, bet nekas tālāk nebūs. Tāpēc nekas cits mums neatliek, kā vien cīnīties par katru Latvijas iedzīvotāju un par medicīnas personālu,” piebilda Šilovs.
KONTEKSTS:
2020. gada vidū Veselības ministrija iepazīstinājusi ar jauno ārstniecības personu atalgojuma modeli, kurā algas pieaugtu pakāpeniski. Plāno arī mainīt samēru starp pamata algu un mainīgo daļu.
Taču iecerētā mediķu algu reforma ir “iestrēgusi” valdībā. Tā izskatīšana valdības sēdē atlikta, aicinot lemt par algām kopā ar nākamā gada budžeta sagatavošanu.
