Panorāma

PVO brīdina par Covid-19 izplatību jauniešu vidū

Panorāma

Reforma – laba, bet grūti ieviešama

Tapis jauns mediķu atalgojuma modelis

Mediķu algu reforma: Septiņos gados mērķis – celt samaksu līdz gandrīz 3 vidējām algām valstī

Veselības ministrija iepazīstinājusi ar jauno ārstniecības personu atalgojuma modeli, ko paredzēts ieviest septiņos gados. Iecerēts, ka ārstu atalgojums vidēji pieaugs līdz Latvijas tautsaimniecības 2,74 vidējo algu apmēram. Pakāpenisks algu pieaugums paredzēts arī medicīnas māsām.

ĪSUMĀ:

  • VM nodeva publiskai apspriedei jaunu ārstniecības personu atalgojuma modeli.
  • Plāns paredzēts 7 gadiem, kuros alga pieaugtu pakāpeniski.
  • Paredzēts, ka ārstu alga varētu pārsniegt 3000 eiro, māsu – pietuvoties 2000 eiro.
  • Šādam pieaugumam ik gadu būtu nepieciešami papildu 70 līdz 75 miljoni eiro.
  • Plāno arī mainīt samēru starp pamata algu un mainīgo daļu.
  • VM: Tas ļaus nodrošināt taisnīgu, konkurētspējīgu, caurskatāmu, elastīgu un mērķtiecīgu atalgojumu.
  • Veselības darbinieku asociācijas ir teju pilnībā apmierinātas ar jauno modeli un uz to liek lielas cerības.
  • Jaunā modeļa izstrādē nepiedalījās LVSADA, kura darbu pie tā uzskatīja par bezjēdzīgu.

Veselības ministrija prezentē jauno mediķu atalgojuma modeliKristaps Feldmanis

    Kopš šā gada sākuma Veselības ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju organizēja ārstniecības personu atalgojuma modeļa izstrādes domnīcas. Tajās piedalījās gan ārstniecības personas, gan viņus pārstāvošās profesionālās organizācijas, veselības aprūpes nozares darba devēji un arī augstskolu mācībspēki, kā arī politikas veidotāji.

    Pirms tam ar lielu neapmierinātību veselības aprūpes darbinieki protestēja un citādi iebilda pret saviem atalgojumiem.

    Domnīcas darba galvenais rezultāts ir izstrādāts septiņu gadu attīstības plāns, kura gaitā darba samaksas palielinājums ārstniecības personām pieaugtu pakāpeniski, nodrošinot atbilstošu atalgojumu gan ārsta izglītībai, prasmēm un ekonomikas līmenim.

    Video: Iepazīstina ar piedāvāto mediķu algu reformu.

    Vajadzīgs ikgadējais pieaugums par 11-12%

    Modelis paredz, ka ārstam būtu jāsaņem atalgojums 2,74 vidējo valsts tautsaimniecības darba algu apmērā. Tas atbilstu arī OECD valstu vidējam rādītājam. Šobrīd atalgojums ir 1,86 darba algu apmērā.

    Paredzēts, ka, balstoties uz 2019. gada tirgus datiem, ārstu algai būtu jābūt 3086 eiro, māsai – 1820 eiro pirms nodokļu nomaksas. Vidējās mērķa algas atšķirīgiem veselības aprūpes darbiniekiem būtu šādas:

    • māsas palīgs – 883 eiro,
    • reģistrēta medicīnas māsa – 1528 eiro,
    • sertificēta medicīnas māsa – 1820 eiro,
    • ārsts (stažieris vai rezidents) – 2175 eiro,
    • sertificēts ārsts – 3086 eiro.

    Lai varētu sasniegt mērķa algas līdz 2027.gadam, ik gadu ārstiem vidējai darba samaksai būtu jāpieaug par aptuveni 11,5%, medicīnas masām – par 12%.

    Šāda plāna īstenošanai mediķu algām ik gadu vajadzētu papildu 70-75 miljonus eiro.

    Pārskata pamata un mainīgo daļu

    Paredzēts, ka algas pamatdaļai jābūt 70% no saņemtās samaksas, bet 30% būtu mainīgā daļa, žurnālistus informēja Veselības ministrijā.

    Iecerēts, ka ārstu pamatalgā tiktu iekļauts darbs stacionārā, dežūras, ambulatorais darbs, izglītojošais darbs ar pacientiem, arī konsīliji, operācijas un manipulācijas, tālākizglītība un administratīvais darbs. Savukārt mainīgo daļu ietekmētu pētniecība un izglītošana.

    Savukārt medicīnas māsām arī līdz šim algas mainīgā daļa bijusi neliela, un arī turpmāk paredzēts, ka tajā iekļaus tikai studentu izglītošanu.

    Tāpat piedāvā iespēju par 30% celt vai samazināt konkrētu mediķu algas, balstoties uz tādiem kritērijiem kā izglītība, pieredze, prasmju līmenis, darba apjoms un darba kvalitāte.

    Medmāsas vēlas reformu ātrāk

    Jauno modeli par visnotaļ labu sauc Latvijas Māsu asociācijā. Un tā šķiet, ir laba ziņa, jo pašlaik Latvijā ir liels māsu trūkums un ar jauno atalgojuma modeli cer veicināt šīs profesijas apgūšanu.

    Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina norādīja, ka kopumā modelis ir labs, tomēr ir viens punkts, kam asociācijā nepiekrīt. Proti, septiņu gadu attīstības plāns esot pārāk ilgs laiks, un asociācijā cer to saīsināt uz pieciem gadiem.

    Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze OrtveinaKristaps Feldmanis

      “Mēs ļoti gaidām, kad tas beidzot tiks ieviests reālajā dzīvē. Vienīgais mums šķiet, ka septiņi gadi ir termiņš par garu. Mēs būtu ieinteresēti piecos gados, jo septiņos gados sasniedzamais mērķis jau būs tālu pagātnē, jo mēs jau šobrīd esam iepakaļ Eiropas Savienības vidējā līmeņa rādītājam. Ja jārunā par jauno atalgojuma modeli, tad māsu profesija būtu tā, kur to varētu ieviest pirms 2022. vai 2023. gada. Mums nav domstarpību par to, kas ir darba laiks, kas nav normēts darba stundās. Atšķirībā no ārstiem - māsām tas ir vienkārši.

      Mēs būtu ļoti ieinteresēti, ja tieši māsu profesijā jauno modeli kā pilotprojektu ieviestu pirmkārt,” sacīja Ortveina.

      Māsu asociācijas pārstāve piebilda – īpaši atzīstams ir punkts, ka algu modelis būs sasaistīts ar tautsaimniecības izaugsmi. Tāpat izceļams arī tas, ka, sasniedzot rezultātus, atalgojums būs atbilstošs OECD prasībām un modelis būs caurspīdīgs. Tas arī ļaušot arī topošajiem veselības aprūpes speciālistiem redzēt un prognozēt izvēlētās profesijas minimālo atalgojumu.

      Pilotprojekts un valdības atbalsts

      Jaunā modeļa pilotprojektus plānots īstenot trīs slimnīcās: Cēsu slimnīcā un divās lielajās slimnīcās Rīgā, tostarp Austrumu slimnīcā. Austrumu slimnīcas valdes loceklis Alseksejs Višņakovs arī piedalījās modeļa izstrādē. Viņš gan atzina, ka, balstoties pieredzē, sākotnēji negribēja piedalīties tā izstrādē un šaubījās par rezultātu. Taču tagad rezultāts esot tāds, ka ar šo modeli varētu panākt arī kvalitātes uzlabošanos veselības aprūpē. "Galaprodukts, par kuru šodien ir runa, ir tapis tādā līmenī, par kuru nevienam no domnīcas dalībniekiem nav kauns," teica Višņakovs.

      Austrumu slimnīcas valdes loceklis arī pārliecināts, ka jaunais modelis ne vien padarīs atalgojumu sistēmu caurskatāmāku, bet arī motivēs mediķus strādāt pēc iespējas labāk. "Atalgojums ir atkarīgs tai skaitā no paša darbinieka, māsas vai ārsta palīga personīgā ieguldījuma, (..) kas viss kopā veicina ārstniecības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu," sacīja Višņakovs.

      Modeļa ieviešana plānota no 2021. līdz 2023. gadam, un tas būs atkarīgs tieši no pilotprojektu rezultātiem.

      "Ja šo trīs mēnešu laikā mēs konstatējam, ka mūsu teorētiskie pieņēmumi arī praksē pietiekami labi funkcionē, tad mēs gatavojam grozījumus normatīvajā regulējumā un virzāmies tālāk," sacīja veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par"). 

      Svarīgs ir arī valdības atbalsts, jo arī pēc atalgojuma sistēmas reformas papildu līdzekļi nozarei būs vajadzīgi. "Mēs, protams, sniedzam budžeta pieprasījumu, balstoties uz esošo normatīvo regulējumu un likumā iestrādātajām normām. Mēs pieliekam nākamā gada pieprasītajam atalgojuma finansējumam arī šogad nesaņemto 10% pieaugumu, kas ir parāds mediķiem. Ja mēs saņemam nozares uzticību un no valdības, Saeimas puses spējam piedāvāt tādas garantijas, ka nozare ir gatava vienoties par 7 gadu periodu, mēs varam iet ar lēzenāku atalgojuma pieaugumu, bet tad tur es gribētu no valdības un Saeimas, cik nu var būt, akmenī iecirstu pārliecību, ka mēs tad šo nenomuļļājam," sacīja Viņķele.

      Veselības ministrija cer, ka jaunā atalgojuma sistēma ļaus nodrošināt taisnīgu, konkurētspējīgu, caurskatāmu, elastīgu un mērķtiecīgu darba samaksu ārstniecības personām.

      Jaunā modeļa izstrādē bija iesaistīti arī paši mediķi – Latvijas Ārstu biedrība, arī Jauno ārstu asociācija, Māsu asociācija. Vismaz darbā iesaistītie paveikto vērtē atzinīgi.

      Ārpus darba procesa gan palika Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, kas paudusi, ka radikālai atalgojuma reformai neredz nepieciešamību.

      KONTEKSTS:

      Lai panāktu veselības aprūpes finansējuma pieaugumu, Finanšu ministrijas vadītā darba grupa vērtē iespēju ieviest veselības nodokli 5% apmērā, nemainot kopējo darbaspēka nodokļu slogu.

      Tiesa, jāatgādina, ka 2018. gada sociālais nodoklis palielināts par 1%, un šīs iemaksas novirzītas veselības aprūpes finansēšanai, bet nodokļu maksātājiem valsts solīja pilnu apmaksātu veselības pakalpojuma grozu. Visus valsts apmaksātus pakalpojumus saņemtu arī 21 īpaši valsts aizsargāta iedzīvotāju grupa, kā arī cilvēki, kas brīvprātīgi iemaksāja apdrošināšanas iemaksas. Pārējiem valsts apmaksātu tikai pamatpakalpojumus.

      Taču izrādījās, ka informācijas tehnoloģiju sistēma nebija gatava "sašķirot" pacientus, jo valsts datu bāzes nav saslēgtas kopā. Tāpēc divu grozu modeli Saeima sākotnēji atlika līdz 2019. gada 1. jūlijam, bet vēlāk veselības apdrošināšanas sistēma atlikta līdz 2021. gadam. Līdz tam laikam bija iecerēts izveidot viena groza sistēmu un noteikt sociālās apdrošināšanas iemaksu veselībai 1% apmērā visiem, kuri gūst ienākumus no darba.

      Veselības ministrija 2020. gada sākumā rosināja pirms vairāk nekā diviem gadiem ieviesto 1% sociālo iemaksu likmi veselības aprūpei attiecināt ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Ekonomika
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti