ĪSUMĀ:
- Uz otro protestu mēneša laikā pie Saeimas sanāk veselības aprūpes darbinieki.
- Viņi protestē pret Saeimas nepildīto solījumu par 20% algu pieaugumu nākamgad.
- Plāno iesniegt CVK ierosinājums vākt parakstus, lai rosinātu referendumu par 13. Saeimas atsaukšanu.
- Prasa arī ministru Viņķeles un Reira demisiju; ministri neplāno atkāpties.
- Saeima noraida opozīcijas prasījumu par solīto finansējumu mediķu algu celšanai.
Protesta akcijā pausta neapmierinātība ar nepietiekamo finansējumu veselības aprūpes nozarei un neizpildīto solījumu. Pēc tās uz Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) kopīgi tiks nogādāts ierosinājums vākt parakstus, lai rosinātu tautas nobalsošanu par 13. Saeimas atsaukšanu. Dienu pirms protesta atbalstu tam un parakstu vākšanai pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
Kā novēroja Latvijas Radio, protesta akcijā bija pulcējušies mediķi un citu nozaru pārstāvji – kopumā aptuveni 500 cilvēki.
Uz nelielas skatuves ar uzrunām uzstājās mediķu pārstāvji. Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa savā uzrunā norādīja, ka politiķi ir sagrāvuši ne tikai mediķu ticību valstsvīriem, tiek sagrauta arī pacientu ticība mediķiem. Viņa jautāja, vai ārstu prasību nedzirdēšanai ir medicīniska rakstura iemesls.
Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina norādīja, lūgšana attiecībā uz politiku nedarbojas. Ortveina uzrunā sacīja, ka politiķi ņirgājas ne tikai par mediķiem, bet par visu tautu. Viņas runas laikā sanākušie sāka prasīt Saeimas atlaišanu.
Protestā uzrunājot sanākušos, vairāku mediķu organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka vēlas palikt Latvijā un cīnīsies par izmaiņām veselības aprūpes sistēmā. Rācenis arī sacīja, ka viņa paaudzes ārstiem nav vienaldzīgs valsts liktenis. Viņiem ir svarīgi dzīvot tiesiskā valstī, kurā likumus ievēro arī to pieņēmēji.
“Mēs visu laiku dzīvojam solījumos. Mums tiek doti dažādi solījumi, kuri tiek ierakstīti arī likumā. Un tas ir tas, ko mēs vēlamies sagaidīt no deputātiem, no mūsu valsts. Kad likums netiek pildīts, tad rodas jautājums – kāds ir likuma spēks. (..) Šodien esam sapulcējušies, lai domātu ne tikai par veselības aprūpes sistēmu, bet par visas Latvijas tiesisko paļāvību,” sacīja Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece norādīja uz ārstu lielo darba slodzi. “Viņi domā, ka mēs apstāsimies, jo šoreiz esam mazāk nekā pagājušajā reizē. Nē! Tas ir tikai sākums,” sacīja Aizsilniece, un sanākušie atbalstīja viņas teikto, skandējot “Tas ir sākums!”.
Protests noslēdzas ar CVK iesniegtu ierosinājumu parakstīties par Saeimas atlaišanu. Tajā pašā laikā daudzi protestētāji atzīt, ka paši nemaz nav gatavi likt savu parakstu zem šī aicinājuma.
“Tas nav mans pašmērķis – atlaist Saeimu. Mans pašmērķis ir, lai viņi sāk strādāt un domāt par prioritātēm,” LTV atzina Stradiņa slimnīcas arodbiedrības vadītāja Sarmīte Plūme
“Bet tas tomēr ir spiediens! Padomāt, ka viņu krēsls nav nemaz tik silts un drošs,” pauda nefrologs Māris Pļaviņš
“Es neatbalstu. Kas tad nāks vietā? Bet, lai nedzīvo uz tukšiem solījumiem,” sacīja medmāsa Rasma
“Ja mēs esam paši radījuši šo Saeimu, mums ar to ir jātiek galā. Jo savādāk dzīvot nevar,” sprieda Rēzeknes NMPD arodbiedrības pārstāvis Roberts Uškāns.
Ja viņu prasības par algas palielināšanu netiks ņemtas vērā, mediķi ir gatavi gan ģenerālstreikam, gan citām protesta formām.
Par veselības aprūpi diskutē arī Saeimā
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems aicināja Saeimu izsludināt stundas pārtraukumu, lai koalīcijas pārstāvji varētu iziet pie mediķiem, aprunāties un paskaidrot, kāpēc netiek pildīti likumi. Oponenti aizrādīja, ka pirms tam jau bija pārtraukums un visi, kuri vēlējās, varēja aprunāties ar mediķiem. Ar balsu vairākumu pārtraukuma izsludināšana tika noraidīta.
Tāpat vairāki Saeimas opozīcijas deputāti ceturtdien parlamenta plenārsēdē rosināja nākamajā Saeimas sēdē lemt par uzdevumu valdībai ne vēlāk kā līdz 13. decembrim pārskatīt 2020. gada valsts budžeta izdevumus, nodrošinot finansējumu veselības aprūpē strādājošo atalgojuma celšanai iepriekš solītajā 20% apmērā. Taču šis priekšlikums Saeimas vairākuma atbalstu neguva.
Prasa divu ministru demisijas
Mediķu profesionālās organizācijas šonedēļ lēma prasīt arī finanšu ministra Jāņa Reira ("Jaunā Vienotība") demisiju.
Iepriekš daļa mediķu prasīja veselības ministres Ilzes Viņķeles (“Attīstībai/Par!”) demisiju. Ministre ceturtdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja, ka pašlaik neatkāpsies no amata.
Viņķeles ieskatā mediķu atalgojuma aizstāvēšanai viņa darījusi to, kas ir nozares ministres spēkos: “Gan sagatavojusi budžeta projektu ar papildu 270 miljonu eiro pieprasījumu, gan to pamatojusi un aizstāvējusi, gan panākusi to, cik nu lielam finansējuma pieaugumam šī budžeta ietvaros šī koalīcija un Saeima ir bijusi gatava.”
Savukārt protesta laikā ar mediķiem Viņķele pie piketētājiem neiznāks, jo tajā laikā viņai jābūt Saeimā, uzklausot opozīcijas deputātu pieprasījuma pamatojumu un sniedzot atbildes, skaidroja politiķe.
KONTEKSTS:
Saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu mediķu algu celšanai nākamajā gadā būtu jāparedz 120 miljoni eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Mediķu organizācijas ar šādu lēmumu nav apmierinātas, uzstājot uz Saeimas sākotnējā solījuma izpildi. Pirms 2020. gada budžeta pieņemšanas simtiem veselības aprūpes darbinieku pie Saeimas pulcējās protesta akcijā "Viena diena bez ārstniecības personas". Lai gan protesta laikā medicīnas darbinieku pārstāvji tika uzaicināti uz tikšanos ar politiķiem, vienošanās netika panākta.
Mediķi norāda, ka veselības aprūpes finansējums kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir ļoti zems, turklāt ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā tas tika samazināts vēl par 40%. Tāpēc mediķi ar lielām cerībām raudzījās uz solīto atalgojuma pieaugumu par 20% katru gadu, sākot no 2018. līdz 2022. gadam, jo tas ļaušot pietuvoties Lietuvai un Igaunijai.
Pēc tam, kad Saeima apstiprināja 2020. gada budžetu, mediķi solīja protesta akcijas turpināt. Neraugoties uz mediķu lūgumu atgriezt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2020. gada budžetu, Valsts prezidents Egils Levits to izsludināja, turklāt plānotā protesta dienā - 28. novembrī.
