Tetovējumi Eiropā ir zināmi jau no seniem laikiem. Bet popularitāti tie sāk iegūt 18. gadsimtā. Tetovējās jūrnieki – lai iemūžinātu ceļojumus, un ieslodzītie. Tas izskaidro arī zīmējumu tematiku - kuģi, enkuri, stūres rati, neparastas radības un piedauzīgas ainiņas. Tetovētu ādu kolekciju Latvijā sāka veidot anatomi, kuru rokās nonāca tetovējumu saimnieki pēc nāves.
"Atbilstoši tā laika likumdošanai un izpratnei par ētiku nevienam neprasīja atļauju. Pārsvarā līķi anatomikumā nonāca no ieslodzījumu vietām. Uz tiem neviens nepieteicās," stāsta Ilze Sirmā, Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja speciāliste.
Katra šī tetovējuma īpašnieka liktenim var arī izsekot.
"Pēc ziņām presē var izsekot, ka Aleksejs gāja bojā kautiņā Grāvju ielā, kas bija priekanamu rajons. Viņš tika nodurts, līķi izmantoja studijām, tetovējumu arī paņēma. Un vairāk nekā pēc 100 gadiem mēs varam to apskatīt," atklāj Sirmā.
Kur atradies tetovējums, var tikai minēt. Piemēram, LTV apskata kādu, kas bijis uz krūtīm. Divi tetovējumi, kas līdzinās mākslas darbiem, piederējuši jauneklim, kuram izpildīja nāvessodu. Par slepkavību.
Izstāde “Ādas” ir sadarbības projekts. Māksliniece Ausma Šmite iedvesmojās no Anatomijas muzeja kolekcijas, kuru viņa uztvēra kā atmiņu karti. Un radīja nākotnes tetovējumus, ko, iespējams, varēs iegūt, ceļojot kosmosā.
Šī ir pirmā plašākai sabiedrībai pieejamā izstāde kopš Anatomijas muzeja rekonstrukcijas sākšanas. Jauno Anatomijas muzeju plānots atklāt 2019. gada beigās. Tetovējumu ekspozīciju Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā varēs apskatīt līdz šā gada beigām.
