19. gadsimta vidū gan ārsti, gan kriminologi tetovējumus kolekcionēja grafisku zīmējumu, fotogrāfiju un arī īstas ādas fragmentu veidā.
Kriminālbioloģijas zinātnieki centušies atšifrēt tajos redzamo simbolu nozīmi. Šāda kolekcija tika veidota arī Latvijā, nonākot Rīgas Anatomijas muzeja krātuvēs.
“Uz tetovējumiem skatījās kā uz atavismu, kā vienu no vizuālajām pazīmēm, kas liecināja par to, ka cilvēkam varēja būt iedzimtas kriminālas noslieces. Un mums ir aizdomas, ka tieši šī iemesla dēļ anatomi Latvijā 20. gadsimta 20. - 30. gados arī vāca tetovējumus,” stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja speciāliste Ilze Sirmā.
Pārsvarā kolekcijā ir jūrnieku vai ar noziedzīgo pasauli saistītu cilvēku tetovējumi.
“Pēc šiem numuriņiem uz preparātiem varam Anatomikuma līķu grāmatā identificēt personu, kurai šie tetovējumi ir piederējuši,” stāstīja Sirmā.
Līdzās tetovētu ādu kolekcijai izstādē apskatāmi arī mākslinieces Ausmas Šmites apgleznotais kaļķakmens, kura virsma un krāsa atgādina ādu. Akmenī ar melnu pigmentu veidoti tēli, kas saistās ar iespējamiem ceļojumiem kosmosā un uzlūkojami kā nākotnes tetovējumi.
Šī ir pirmā plašākai sabiedrībai pieejamā izstāde kopš Anatomijas muzeja rekonstrukcijas uzsākšanas. Jauno muzeju plānots atklāt 2019. gada beigās, bet izstāde “Ādas” Medicīnas vēstures muzejā būs aplūkojama līdz šī gada beigām.
