Krīzes laikā, kad bankrotēja daudzi lieli uzņēmumi, arvien biežāk izskanēja jautājums,vai maksātnespējas procesi norit godīgi? Bieži vien neoficiālā atbilde bija – nē, tādēļ arvien asāks kļuva jautājums, vai maksātnespējas administratoru darbs tiek pienācīgi uzraudzīts.
Nesen Saeima beidzot izvēlējās administratorus pielīdzināt valsts amatpersonām, kas teorētiski dod valstij lielas iespējas uzraudzīt viņu godaprātu.
Praktiski, tas ir starta šāviens jaunai cīņai, nevis noslēgusies reforma.
"Šobrīd šī norma ir deklaratīva, kur likumdevējs ir izrādījis savu gribu, kādā virzienā vēlētos iet. Bet, lai šo mehānismu iedarbinātu noteikti vēl nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos," sacīja Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele.
No amatpersonas statusa varētu izrietēt virkne seku – uz maksātnespējas administratoriem varētu attiekties interešu konfliktu ierobežojumi, piemēram, aizliegums pieņemt darbā savu sievu vai dēlu, viņi vairs nedrīkstētu paralēli administratora darbam būt advokāti, nemaz nerunājot par virkni noziegumu, par kuru pastrādāšanu, saskaņā ar Krimināllikumu, amatpersonas soda daudz bargāk.
Nevar aizmirst arī, ka tad, ja administratori būtu valsts amatpersonas, viņu pastrādātos noziegumus izmeklētu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Tomēr pagaidām likumā nekas no tā visa nav ierakstīts.
"Baidos, ka nē. Es baidos, ka nē. Jo krimināllikumā amatpersonas definīcija ir dota pietiekami skaidri. Šobrīd šie te grozījumi neatbilst šai definīcijai. Maksātnespējas administrators, kā pielīdzināta persona, manā ieskatā neatbilst. Bet nu arī tas ir pētāms jautājums, es domāju, ka būtu nosakāms precīzi, ka viņi ir amatpersonas, lai nebūtu iespējams dažādi interpretēt likuma normas," sacīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Ilze Jurča.
KNAB atzīst, ka novēršot likuma nepilnības, tā izmeklētājiem maksātnespējas jomā pavērtos ļoti plašs darba lauks. Tikmēr Maksātnespējas administratoru asociācija kategoriski iebilst pret jau pieņemto normu, par tālāku virzību nemaz nerunājot. Tas varētu izraisīt pamatīgu krīzi nozarē. Asociācijas vadītājs Olavs Cers norāda, ka aptuveni puse maksātnsepējas administratoru ir arī advokāti un, advokāti nevar būt valsts amatpersonas. Ja viņiem būs jāizvēlas, liela daļa izvēlēsies ienesīgāko advokāta profesiju.
"Pašreizējā statistika rāda, ka viens administrators saņem gada laikā sešas, septiņas lietas. Lielākā daļa no tām ir, žargonā runājot, tukšās lietas. Par šādu procesu administrators saņem garantēto atlīdzību 600 eiro. Ja gadā tās ir septiņas lietas, parēķinām – tie ir 4200 eiro gadā," skaidro maksātnespējas administrators un zvērināts advokāts Olavs Cers.
Maksātnespējas likuma izmaiņām jāstājas spēkā nākamā gada 1. janvārī. Tomēr apšaubāms, vai visus strīdīgos jautājumus izdosies atrisināt jau līdz tam.
