Trīs mēnešus vecie strausēni Jāņa Stiprā saimniecības "Vītoli" aplokos jau sasnieguši divu metru garumu un, neraugoties uz rudens drēgnumu, labi jūtas svaigā gaisā. Saimnieks zina teikt, ka putni kopšanā nav prasīgi un labi panes Latvijas ziemas.
Tiesa, nepieredzējušam zemniekam grūtāks ir perēšanas un tikko izšķīlušos strausēnu kopšanas periods, jo īpaši emu šķirnes strausiem. Zemnieks uzskata, ka strausiem nav vajadzīgās lielas ganāmplatības un tie ir piemēroti lopkopjiem, kam cūku mēra dēļ nākas atteikties no cūku audzēšanas.
„Tagad valdības programma ir tāda, ka tie, kas audzēja cūkas, lai pārejot uz aitām. Tas viss ir aplami! Nevedas kopā neviens gals! Aitām vajag platības, bet, ja tu cūkas esi turējis telpā iekšā un audzējis tikai ar kombikormu, ar spēkbarību, tad tu nekad nevari tajā telpā audzēt aitas iekšā!” saka Stiprais.
Jautāts par strausu produkcijas noietu Latvijas tirgū, zemnieks ir optimistisks - viņš uzskata, ka pienāks laiks, kad strausu gaļu un olas varēs iegādāties daudzos veikalos.
Desmitiem tūkstošu audzē aitas. Bet parādi man kaut vienu veikalu, kurā ir aitas gaļa iekšā! Nav! Tāpat nav arī šiem,” pašreizējo situāciju raksturo zemnieks.
Taču, neraugoties uz optimistisko noskaņojumu, Vītolu saimniece uzskata, ka bez ieguldīta darba un pūlēm laukos rezultāta nebūs.
„Pie katra darba jāpiestrādā ir. Varbūt, teiksim, pie tiem strausiem nav tev klāt visu laiku jābūt, bet darba ir pietiekoši,” norāda zemnieku saimniecības "Vītoli" saimniece Ieva Stiprā.
Latvijas Strausu audzētāju asociācijā norāda, ka, neraugoties uz šo putnu gaļas trūkumu Latvijas un Eiropas tirgū, kā arī vietējo lauksaimnieku interesi, strausu audzēšana Latvijā neattīstās straujos tempos. Tas skaidrojams ar to, ka strauskopība mūsu zemniekiem tomēr ir sveša un nepieciešamas investīcijas vaislas strausu mazuļu iegādei. "Vītolu" saimnieki uzskata, ka viņu ganāmpulkā tuvākajos gados būs jau trīsdesmit lielo putnu.
