Šobrīd vieglāk ir nosaukt jomas, kurās jaunus ārstus nevajag, atzīst Madonas slimnīcas vadītājs Artis Stuburs. Lai arī personāls ir nokomplektēts, un iestādē pastāvīgi strādā 43 ārsti, liela daļa speciālistu ir pirmspensijas un pensijas vecumā.
„Ja nav ārstu, tad arī pārējām ārstniecības personu kategorijām nav tādas nozīmes, jo mēs saņemam finansējumu, tikai izejot no ārstu darba,” saka SIA "Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs.
Vidējā samaksa par slodzi Madonas slimnīcā 2014. gadā bija 1300 eiro, tomēr ne vienmēr darba samaksa ir noteicošais, kāpēc jaunie speciālisti izvēlas strādāt Rīgā. Vieniem tas ir lielpilsētas pieradums ilgajos studiju gados, citiem šķiet, ka laukos strādāt nav prestiži.
„Galvenais jau perspektīva, tā jau vairāk drūma izskatās, jo neredz tādu tendenci, ka jaunieši tiektos uz lauku slimnīcām,” atzīst ķirurģijas nodaļas vadītājs Ivars Pudāns.
Savs viedoklis ir Madonas slimnīcas rezidentam Rūdolfam Preisam: „Nezinu, kāpēc citi negrib nākt, bet es zinu, kāpēc es gribu nākt. Tāpēc, ka pirmkārt es nāku no šejienes, un šeit ir interesantāk, jo, kā jau šeit minēja, te nav tāda specializācija kā Rīgā, šeit var darīt vairāk. Ja pašam ir vēlme, tad slimnīca, pašvaldība, visi palīdz un atbalsta. - Vai atalgojums nebiedē? - Nē, te atalgojums, salīdzinot ar Rīgu, ir konkurētspējīgs.”
Lai ieinteresētu un piesaistītu topošos mediķus darbam Madonas slimnīcā, pašvaldība noslēdza sadarbības līgumu ar lielāko ārstu kalvi - Stradiņa universitāti. Pašvaldība pauž gatavību maksāt gan stipendijas studentiem, gan jaunos speciālistus nodrošināt ar stabilu darbavietu un dažādām priekšrocībām.
„Ja cilvēks mācoties ir saņēmis kādu stipendiju, bijis šais praksēs, ja viņam piedāvā dzīvesvietu, dzīvesbiedriem varbūt arī darbu vai dzīvokli un tā tālāk, tas uzrunā,” [ar sadarbību gandarīts ir Rīgas Stradiņa universitātes rektors, profesors Jānis Gardovskis.
