Par to, kā Latgales pusē tiek organizēta kontrabanda, laikrakstam "Ludzas zeme" pērnā gada nogalē intervijā savu versiju klāstījis kontrabandā apsūdzētais kārsavieties Raitis Kononovs. Vienā no tām apgalvots, ka viņa krimināllietā valsts apsūdzību uzturējušās Rēzeknes prokurores Natālijas Gromas māsa ir precējusies ar Kononova biznesa partneri. Žurnāliste Anita Daukšte apgalvo - šos faktus centusies pārbaudīt, tomēr atbildes nav saņemtas.
"Kad es mēģināju noskaidrot pretējās puses viedokli - noskaidrot viņas tiešā priekšnieka Sorokina viedokli, es devos pie viņa. Viņš negāja uz kontaktu, vienīgais ko viņš neformālā sarunā apliecināja - jā, ir Gromas māsas vīrs, bet nav radinieks. Īsās sarunas beigās viņš izteicās, ka man jāpadomā par sevi. Kad es jautāju, vai viņš man draud, tad viņš neko neteica," stāsta Anita Daukšte, atzīstot - ar pašu Natāliju Gromu satitkies neizdevās, kaut mēģināts divas reizes.
Lai gan žurnāliste neguva prokurores viedokli, tas nav traucējis vēlākajās publikācijās runāt apgalvojuma formā. Fragments no šā gada 14.jūlija "Ludzas Zemes" numura raksta "Prokurores Gromas divas sejas": "Pat fakts, ka viņas māsas vīrs (vārds, uzvārds), Latgales kontrabandas karalis, par kontrabandu apcietināts un sēdējis Vācijā cietumā, nespēj kaitēt. Redzams, prokuratūrai Groma ir neaizvietojams darbinieks." Tālāk šajā pat rakstā apgalvots, ka prokurore bijusi iesaistīta kādā avārijā, no kuras it kā aizmukusi: "Tā vietā, lai izsauktu glābējus, prokurore vienkārši pametusi notikuma vietu un devusies prom, jo nebija stipri cietusi. Par laimi, puisis izdzīvojis, bet palika invalīds uz visu mūžu. Kā šāds cilvēks var strādāt par prokuroru un ar kādām morālām tiesībām var atļauties postīt citu cilvēku dzīves?"
Prokurore kā šajā, tā citās publikācijās pausto uzskata par apmelojumu, tāpēc vērsusies ar iesniegumu policijā, lūdzot vērtēt iespējamo nozieguma sastāvu pēc krimināllikuma 157.panta otrās daļas - par apmelošanu masu informācijas līdzekļos. Risināt konfliktu civiltiesiskā kārtībā viņa nevēlas.
"Ziniet, es neuzskatu, ka tā ir pārāk barga vēršanās, jo, pildot profesionālos pienākumus, žurnālistiem jāievēro likuma Par presi un masu informācijas līdzekļiem likuma prasības, proti, žurnālistam ir tiesības publicēt pārbaudītu un patiesu informāciju. Ja žurnālists to neievēro, tas atbilst noziedzīga nodarījuma pazīmēm. Kāds būs rezultāts, to parādīs laiks un izmeklēšana," pauž Natālija Groma. Kas tieši rakstos bija melīgs, prokurore komentēt nevēlas. Viņa uzsver - pirms materiālu publicēšanas viņas viedoklis nav prasīts.
Kas prokurorei licies melīgs, nav skaidrs arī rakstu autorei. "Es izmantoju tiesības nesniegt liecības, viņai astoņās vai deviņās epizodēs bija pretenzijas, bet es nevarēju ar tām iepazīties. Kas mani izbrīna, ka šo lietu skata Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļa," norāda Anita Daukšte.
Laikraksta galvenā redaktore un izdevēja Laima Linuža uzskata, ka notiekošais ir vārda brīvības ierobežošana: "Mēs tāpat uzskatām, ka kriminālprocess beigsies mums par labu. Prokurore Groma neko nepanāks. Bet šis mehānisms, lai iebiedētu, brīdis, kad tu dzīvo stresā un neziņā, protams, liek žurnālistam aizbāzt sev muti."
Lai gan pēc iesnieguma policijā laikraksts atkārtoti centies sazināties un prasīt prokurores viedokli, pēc Linužas teiktā, viņa ar "Ludzas Zemi" atteikusies runāt. Tikmēr Daukšte atzīst, ka uzsāktajā kriminālprocesā viņu konsultējis Kononova advokāts. Savu saistību ar šo pakalpojumu finansēšanu pats Kononovs gan noliedz.
Lai gan Linuža neuzskata, ka pieņemot Kononova advokāta bezmaksas pakalpojumus žurnāliste būtu pārkāpusi ētiku, mediju eksperte Anda Rožukalne tā nedomā. "Pilnīgi noteikti absolūti slidens ceļš. Lai kāda būtu vienošanās, pieņemt tādu dāvanu kā advokāta pakalpojumi no sava informācijas avota, kas ir absolūti nepieļaujami, jo jebkurai dāvanai ir bijis pretī pakalpojums vai arī tiks saņemts. Par žurnālistes aizstāvību būtu jārūpējas redakcijai," norāda Rožukalne.
Vienlaikus eksperte atzīst - cietumsods par apmelošanu Krimināllikumā ir viens no šķēršļiem, kas ierobežo mediju brīvību Latvijā. Šobrīd šis pants ir dekriminalizēts vairākās Eiropas Savienības valstīs. Ja Daukštes vaina apmelošanā tiks pierādīta, viņai draudēs īslaicīgs apcietinājums, prāvs naudas sods vai sabiedriskie darbi.
