Pirmās sūdzības par vārnu un krauķu koloniju izplatību pilsētas parkā un tā apkārtnē Ludzas novada pašvaldība saņēma jau rudenī, ar 200 parakstiem iesniegts lūgums putnus likvidēt. Un arī šogad radītais posts tikai augot.
"Ir ļoti pretīgi un neērti, tikko mēs gājām uz ielu, tas ir vienkārši murgs. Sunim kostīmiņu velkam virsū tikai tā iemesla dēļ, ka ne reizi vien tikām apķēzīti," stāstīja Ludzas iedzīvotājs Anatolijs.
Pašvaldība savukārt vērsās pie ornitologiem, dabas un vides aizsargiem, kuri atzinuši, ka efektīva veida, kā cīnīties pret putnu izplatību – nav. Tagad pašvaldība gaida ieteikumus no iedzīvotājiem.
"Varbūt kādam ir tomēr kāds racionāls efektīvs veids, kā cīnīties ar vārnām. Ir arī saņemta informācija, ka varētu mēģināt izzāģēt visus kokus. Tas, protams, nebūtu racionāls lēmums," sprieda Ludzas novada pašvaldības vides inženieris Aleksandrs Narnickis.
Speciālisti uzskata, ka putnu izplatību varētu mazināt, veicot atsevišķu pētījumu, taču tas ir dārgi. Iedzīvotāji var veikt komposta konteineru noslēgšanu, mazdārziņos lietot aizsargtīklus un vizuālos biedēkļus. Taču, tā kā krauķi barību meklē lauksaimniecības zemēs vairāku kilometru attālumā, ierobežošana ir teju neiespējama.
"Pieņemt un samierināties. Nelidojošiem vārnu mazuļiem labāk vienkārši netuvoties, un tad būs miers," ieteica Latvijas Ornitologu biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Līdzīgas problēmas ir arī citās pašvaldībās – Bauskā, Jelgavā, Dobelē un Iecavā. Pagaidām vienīgā ornitologiem zināmā vieta, kur krauķu kolonijas izzudušas, ir Rīga.
"Tur daļā gadījumu ir apzāģēti koki, bet tas nevarētu būt vienīgais iemesls, galu galā putnu pazušana liecina, ka, visticamāk, vēl kaut kas dabā ir mainījies. Jautājums tikai - kas?" teica Ķerus.
Ludzas novadā turpmāk mēģinās putnus atbaidīt ar ultraskaņu, kā arī sazināsies ar citām pašvaldībām, lai noskaidrotu viņu pieredzi cīņā ar vārnām un krauķiem.