Dažus kilometrus no Nirzas dzīvo Lolita Greitāne, kura ik dienas pārvietojas pa šo ceļu. Lolita ir iniciatore parakstu vākšanai, lai rakstītu sūdzību atbildīgajiem par ceļa slikto stāvokli. Tieši dažas dienas pēc parakstu vākšanas sākuma vēlāk ceļš tika nogreiderēts, tāpēc brīdī, kad tur viesojās Latvijas Radio, ceļa segums ir normāls.
Tomēr Lolita Greitāne zina stāstīt, ka šāda situācija nav uz ilgu laiku: „Mēs jau te smejamies, ka tas būtu ekskluzīvs piedāvājums, izbaudīt to trepi, kas bija. Es nepārspīlēšu – automašīnai spidometrā nav tāda ātruma, ar kādu brauca mašīnas, jo tie bija pieci kilometri, kājām varēja apdzīt mašīnu.”
Cilvēki pa šo ceļu dodas uz Raipoles ciemu, kur atrodas arī baznīca, divas kapsētas, sociālā māja, kursē sabiedriskais transports, skolas laikā brauc arī skolēnu autobuss. Ir divas atpūtas vietas, no kurām viena pieder Lolitai Greitānei.
Atsauksmēs par atpūtas vietas piedāvājumu nākas lasīt negatīvus komentārus tieši par ceļa slikto stāvokli. „Ka viss ļoti jauki, skaista vieta, nu bet ceļš! Tas nepatīkami. No vienas puses, tūristam tikai vienreiz atbraukt, bet jāpadomā par tiem, kam te katru dienu ir jābrauc, kā dzīvot, jo mašīnām tas ir pa taisno uz servisu,” pastāstīja Greitāne.
„Es dzīvoju Nirzas ciemā un strādāju Raipolē. Mans paraksts ir pēdējais,” saka Ina Rudziša, cerot, ka ceļa kvalitāte mainīsies: „Kad iziet greiders, nolīdzina, tad, jā, tad mēs kādu nedēļu esam laimīgi, bet visumā ir smagi. Pavasaris, rudeņi, lietavas, tur tas līdzenums ir neizbraucams, pa grāvjiem gandrīz jābrauc.”
„Esam tik pacietīgi, bet visam ir mērs, līdz ar to mēs nolēmām, ka jāmeklē risinājums šai lietai!”
Kopumā nedēļas laikā tika savākti vairāk nekā 120 iedzīvotāju paraksti, kas nosūtīti Satiksmes ministrijai un “Latvijas valsts ceļiem” ar lūgumu sakārtot ceļa posmu.
To, ka ceļš ir svarīgs, apliecina arī Marija Kravale: „Mēs esam te tāda nomaļa vieta. Varbūt kāds uzskata, ka mums tas nav vajadzīgs. Bet te arī dzīvo cilvēki un viņi arī grib ko labāku, ne tā kā vienmēr.”
„Latvijas valsts ceļu” pārstāve Anna Kononova norādīja, ka Latvijā ir ap 20 tūkstošiem kilometru valsts ceļu un vairāk nekā puse no tiem ir vietējās nozīmes ar grants segumu, kas ir līdzīgā stāvoklī kā ceļš Sprikutova–Raipole–Nirza. Savukārt finansējums valsts autoceļu tīklam nav pietiekams, lai remontētu visus nepieciešamos. Tāpēc remontē tos ceļa posmus, kurus lieto vislielākais iedzīvotāju skaits.
„Ja runā par šo ceļu, tur diennaktī satiksmes intensitāte ir 125 transportlīdzekļi. Līdz ar to tas nav bijis prioritārs sarakstos, un patlaban tur tiek plānoti ikdienas uzturēšanas darbi,” pastāstīja Kononova.
Šogad ceļam grants seguma līdzināšana veikta sešas reizes, taču ar to nepietiek, lai cilvēki varētu droši un ērti pārvietoties.
