LU Studentu padome atzīst: rezervistu ievēlēšana Satversmes sapulcē ir slikta prakse

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Šī gada maija beigās Latvijas Universitātes (LU) Satversmes sapulcē par universitātes rektoru atkārtoti ievēlēts Indriķis Muižnieks. Vēlēšanu rezultātus apšauba kā Izglītības kvalitātes valsts dienests, tā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunās konservatīvā partija). Viņa arī norādījusi, ka valdībā lūgs neatbalstīt Muižnieka apstiprināšanu amatā. Viens no pārmetumiem par sapulces lēmuma leģitimitāti saistīts ar tā saucamo dalībnieku rezervistu neatbilstošu piesaisti to sapulces pamata dalībnieku vietā, kas nav varējuši ierasties. Studentu padome atzīst, ka tā bija slikta prakse, bet tā darīts, lai saglabātu studējošo pārstāvniecību.

Latvijas Universitātes Satversmes sapulcē, kurā rektora amatā tika pārvēlēts Indriķis Muižnieks,  piedalījušies 13 pārstāvji, kas nav bijuši sapulces pamata dalībnieki, bet gan tikuši ievēlēti kā rezervisti. No tiem astoņi - studējošo pārstāvji.

LU Studentu padome atzīst: rezervistu ievēlēšana Satversmes sapulcē ir slikta prakse
00:00 / 00:00
Lejuplādēt
No studentu vides rezervisti ieceļami vien tad, ja kāds no jau esošajiem sapulces dalībniekiem ir, piemēram, pārtraucis vai pabeidzis studijas universitātē. Tomēr šajā gadījumā rezervisti meklēti tiem dalībniekiem, kas uz to nav ieradušies citu iemeslu dēļ.

Latvijas Universitātes padomes priekšsēdētāja Alise Paula Zīverte atzīst, ka šādi rīkoties nav laba prakse, tomēr, lai nezaudētu studentu pārstāvniecību, šāds lūgums sapulces dalībniekiem izteikts un guvis atbalstu.

Latvijas Universitātes Studentu padomes priekšsēdētāja Alise Paula Zīverte un priekšsēdētājas biedrs ārējos jautājumos Alise Pokšāne Latvijas Radio skaidroja, ka, astoņiem  studentiem neapmeklējot Satversmes sapulci, studējošie zaudētu 10,7% no visas studentu pārstāvniecības un piecām fakultātēm nebūtu pilna pārstāvība vēl plus sestajai, kurai no atvērtās pieteikšanās bija vēl papildu mandāts.

“Principā, ja mēs runājam par fakultāšu pārstāvību, mēs ļoti zaudētu šeit,” norādīja Pokšāne.

Studentu padomes pārstāves atzina, ka astiņi studenti no sapulces pamata dalībniekiem nebija un tos aizstāja ar rezervistiem no tām pašām fakultātēm.

Jautāta, vai to atļauj noteiktumi, Alise Paula Zīverte sacīja, ka “tas ir – kā mēs interpretējam šo situāciju”.

LU Satversmes sapulces nolikums nosaka: Ja ievēlētais LU Satversmes sapulces dalībnieks izbeidz darba vai studiju attieības ar LU vai pāriet citā personāla kategorijā, tad viņa vietā pirms nākamās LU Satversmes sapulces sēdes Mandātu komisija izsniedz mandātu tai personai, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu attiecīgajā personāla grupā ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas. Ja vēlēšanu protokolā nav citu mandātu, tad attiecīgajā strutūrvienībā uz brīvajām vietām orgnizējamas jaunas velēšanas.

“LU Satversmes sapulcei ir ļoti lielas pilnvaras kā augstākajai lēmējinstitūcijai. Tas pieļauj iespēju arī atkāpties noteiktās situācijās. Jā – normatīvi nosaka, ka ir jābeidzas studējošo statusam. Šajā situācijā mēs kā studējošie arī norādījām, sniedzot savu argumentāciju, ka ir pēdējie pārbaudījumi [studējošajiem] un mēs aicinājām LU Satversmes sapulci balsot par to, un viņi nobalsoja par. Tādēļ mums nebija iespēju apšaubīt to lēmumu.

Es neuzskatu, ka tā ir laba prakse, bet tāda prakse tiek pielietota,” sacīja Zīverte.

Bez astoņiem studējošajiem, kas Satversmes sapulcē ieņēma rezervista lomu, ir vēl pieci universitātes darbinieku pārstāvji. Kopā 13 neatbilstoši virzīti rezervisti. To par lielu pārkāpumu uzskata izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. 13 neleģitīmi ievēlētajiem sapulces dalībniekiem esot bijušas lielas iespējas mainīt vēlēšanu iznākumu.

“LU Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā ir noteikti divi gadījumi, kad var tikt izmantots šis [rezervista] mandāts – izbeigtas darba/studiju attiecības ar Latvijas Universitāti vai ir pāriets citā personāla kategorijā. Nekas cits tur netiek teikts,” skaidroja ministre.

“Konkrētajā situācijā, kur ir runa par 13 mandātiem – tie netika izsniegti atbilstoši šai pašas LU atrunātajai kārtībai, un ir konstatēts, ka 13 Satversmes sapulces dalībnieki 24. maija vēlēšanās varēja kardināli mainīt vēlēšanu rezultātu, jo ir zināms, ka par [Indriķa] Muižnieka kandidatūru atdota 141 balss, par [Gundaru] Bērziņu ir atdotas 128 balsis. Ja mēs skatāmies šīs minētās 13 balsis, tad tās principā varēja radīts situāciju, kurā „par” ir atdots vienāds skaits abiem kandidātiem,” norādīja ministre.

Latvijas Universitātes pārstāvji rakstiskā atbildē Latvijas Radio norādīja, ka par šo tematu universitāte runās vien preses konferencē pirmdien.  

KONTEKSTS:

Pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24. maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

Vēlāk Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) konstatējis pārkāpumus Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanās. IKVD kopumā LU rektora vēlēšanās konstatēja 10 pārkāpumus. Neatbilstības bijušas gan procedūrā, gan dokumentos un arī termiņos, jo ministrija par augstskolas vadības vēlēšanu iznākumu informēta mēnesi vēlāk, nekā teikts normatīvos. Turklāt rektora vēlēšanās esot piedalījušies studentu pārstāvji, kas juridiski to nedrīkstēja darīt.

Šuplinska, kura neatbalsta pirms pusotra mēneša pārvēlētā Indriķa Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, šī jautājuma skatīšanu solīja atstāt valdības ziņā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti