Viņa uzsvēra, ka ir nepieciešama zinātnieku iesaiste un zināšanu apkopošana ikdienas lēmumu pieņemšanai, kas, viņasprāt, šobrīd izmantota maz, jo ne valdībā, ne Veselības ministrijā nav zinātnieku grupa, kurā būtu gan dažādi medicīnas speciālisti, gan sociālo zinātņu eksperti, juristi, antropologi, psihologi.
Olsena norādīja, ka dažādu jomu speciālisti varētu labāk spriest, kā labāk organizēt cilvēku uzvedību.
Šādai darba grupai vajadzētu pastāvīgi darboties, lai aiznestu zināšanas līdz lēmumu pieņēmējiem, un to vajadzētu izdarīt pēc iespējas ātrāk.
Olsena skaidroja, ka lēmumu pieņemšanai nepieciešamas zināšanas ne tikai par vīrusu, bet arī par cilvēku rīcību krīzes apstākļos.
Viņa arī skaidroja, ka cilvēku rīcība, lai ierobežotu vīrusu, nav pietiekama, ja cilvēki maz zina, kāpēc ir jādara noteiktas lietas, ja tam trūkst zinātniska pamatojuma. Olsena norādīja, ka valdības lēmumos un dokumentos nav iekļauts šis konkrētais zinātniskais pamatojums.
Zinātnisko pamatojumu, kur tas ir labs, mēs neaiznesam līdz cilvēkam, no kura sagaidām rīcību, un, ja cilvēki nesaprot, ko mēs ar to sasniegsim, grūti panākt, lai cilvēki rīkojas, skaidroja profesore.
Viņa arī norādīja, ka, piemēram, masku lietošanai ir labs zinātnisks pamatojums, savukārt sejas vairogiem šāda īsti nav, jo vīruss izplatās mikropilienos.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība 6. novembrī nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim, tās laikā noteikti jauni stingrāki ierobežojumi.
