Panorāma

Apsūdzības «Gazprom» nedos zemāku gāzes cenu

Panorāma

AT priekšsēdētāja amatam virza I.Bičkoviču

Ločmele-Luņova ir aizdomās turētā vērienīgā kriminālprocesā

Ločmeles-Luņovas lieta, iespējams, saistīta ar 3,6 miljonu eiro «atmazgāšanu»

Gadījums, par kuru deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai („Saskaņa”) noteikts aizdomās turētās statuss, ir daļa no vērienīgāka kriminālprocesa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana personu grupā, Latvijas Televīzijai stāsta Finanšu policijā.

Kā sacīja Finanšu policija pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, bija izveidota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apiešanas shēma, kas kopumā 22 uzņēmumiem palīdzēja izvairīties no nodokļu nomaksas. Lietā par aizdomās turētām atzītas 33 personas. 

Lai arī konkrētus uzņēmumus Finanšu policijā nemin, noprotams, ka arī Regīnas Ločemeles-Luņovas vēl 2010.gadā vadītais apsardzes uzņēmums „Jaguar” izmantoja šīs shēmas iespējas.

Neoficiāli zināms, ka deputātes vadītais uzņēmums tādējādi nav nomaksājis nodokļus 15 tūkstošu latu apmērā.

Atklātā shēma bijusi viena no vērienīgākajām, kuras šķetināšanā Finanšu policija piedalījusies. Pati deputāte gan joprojām uzskata, ka vēršanās pret viņu varētu būs saistīta ar aktīvu politisko darbību.  

Regīnas Ločemeles - Luņovas reiz vadītais uzņēmums “Jaguar”, kuram viņa kopā ar vīru bija arī īpašniece, ir viens no 22, kuru amatpersonām par pievienotās vērtības nodokļa (PVN)  izkrāpšanas shēmu izmantošanu piemērots aizdomās turamā statuss. Kopumā par aizdomās turētām šajā lietā atzītas 33 personas. Vairāk nekā divdesmit - shēmas izmantotāji, pārējie - tās organizētāji.

Finanšu policijā stāstīja, ka  shēma bijusi ļoti vērienīga un tajā kopumā iesaistīti 70 uzņēmumi. Daļa no tiem fiktīvi, bet 22 guva reālu labumu. Valstij nodarītie zaudējumi mērāmi vairāk nekā 700 tūkstošu eiro apmērā, kā arī legalizēti vairāk nekā 3,6 miljoni eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu. 

Saistībā ar šo kriminālprocesu tika uzsākti arī citi, arī par noziedzīgu iegūtu naudu 250 000 eiro apmērā, kas  jau ieskaitīta valsts budžetā. Daļa iesaistīto uzņēmumu arī paši budžetā ieskaitījuši izkrāpto naudu, un Finanšu policijā atzīt, ka tā viņi sevi pasargājuši no iespējamajām sankcijām. 

Deputāte izvairās no konkrētiem jautājumiem par bijušā uzņēmuma darbību. Viņas atbildes ir vairāk emocionālas un vispārīgas. Tas bijis sen un ziņa, ka liecinieces statuss viņai nomainīts uz aizdomās turētā statusu bijis pārsteigums. Viņa, kā uzņēmuma vadītāja Finanšu policijai sniegusi visu prasīto informāciju, un pēc tam par viņu izmeklētāji ne reizi  neesot interesējušies.

“Jautājumi bija saistīti ar vienu konkrētu darījumu ar uzņēmumu, par kuru viņiem bija jautājumi. Es atbildēju uz jautājumu, un tas bija viss. Tas notika 2010. gadā. Viss,” deputāte komentāros bija skopa.

Problēmas ar nodokļu nomaksu uzņēmumam bijušas, bet kā apgalvo deputāte  - ne vairāk kā jebkuram citam uzņēmumam. Viņaprāt, iemeslu notiekošajam varot meklēt viņas aktīvajā darbībā Zolitūdes izmeklēšanas lietas sakarā. Viņa vada biedrību "Zolitūde 21.11"

“Es diemžēl nevar izslēgt šādu iespēju, protams, es nevaru apgalvot, bet man ir vairākas versijas, ne tikai šī,” sacīja deputāte.

Deputātes pausto par vēršanos tieši pret viņu gan saļoga Finanšu policijā teiktais - lieta par visām 33 aizdomās turētajām personām marta beigās prokuratūrā nodota reizē. To, kāpēc tikai tagad, ja lieta uzsākta 2010. gadā, Finanšu policijā skaidro ar tās apjomu.

Pēdas tika slēptas ārvalstīs, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Singapūrā, Ķīnā, bija sūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi uz šīm valstīm, notika kratīšanas arī Lietuvā, bija nepieciešamas  sarežģītas ekspertīzes -  kibertehniskās, fonoskopiskās, DNS ekspertīzes, skaidroja Finanšu policija.

Pie lietas esot strādājuši labākie izmeklētāji. Detaļas Finanšu policijā neatklāj un neatbild arī uz jautājumu, vai aizdomās turēto vidū ir arī citas zināmas personas. Likumsargi vien norāda, ka iesaistītie uzņēmumi ir no dažādām sfērām, ne tikai apsardzes, bet arī celtniecības, kafijas tirdzniecības, medikamentu tirdzniecības un citiem.

Tālākā lietas virzība tagad atkarīga no Ģenerālprokuratūras. Tās ziņa ir izlemt, kam piemērot apsūdzētā statusu. Jā tādu noteiks arī deputātei Ločemlei - Luņovai, Saeimai būs jālemj par viņas izdošanu. Deputāte norāda, ka tam ir gatava un balsojumam par viņas izdošanu neiebildīs. Ģenerālprokuratūrā Latvijas Televīzijai sacīja, ka pagaidām nekādi lēmumi šajā lietā nav pieņemti.

Šonedēļ atklājies, ka prokuratūrā nodota krimināllieta, kurā deputātei  Ločmelei-Luņovai iepriekšējais liecinieka statuss pirms trim nedēļām ticis nomainīts uz aizdomās turētā statusu. LTV rīcībā esošā informācija leicina, ka šajā lietā nodokļos nesamaksāta summa varētu būt 15 000 latu. Tas nozīmē, ka, iespējams, jau drīzumā Saeimai būs jālemj par viņas izdošanu sodīšanai.  

Tāpat kļuvis zināms, ka Ločmele–Luņova ir tā trešā parlamentāriete, kurai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteicis pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti