Dienas ziņas

Mjanmas līdere ANO tiesā noraida apsūdzības genocīdā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Arī skolotāji gatavi protesta akcijām

LIZDA protestēs, ja no normatīvajiem aktiem svītros skolotāju algu kāpumu un finansējumu zinātnei

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi rīkot protestus, ja no likumiem un noteikumiem svītros normas par pedagogu atalgojuma kāpumu un bāzes finansējumu zinātnei.

ĪSUMĀ:

  • LZIDA sola protestu, ja no likumiem un noteikumiem svītros normas par pedagogu algu kāpumu un finansējumu zinātnei.
  • Šobrīd gan šādu normatīvo aktu izmaiņas nav izstrādātas.
  • LIZDA bažas raisīja publiskie izteikumi.
  • LIZDA vēlas savlaicīgi brīdināt politiķus, ka šādas izmaiņas nepieļaus.
  • Par konkrētām protesta formām arodbiedrība vel nelēma.
  • LIZDA prasīs Saeimas frakcijas rakstisku atbildi – vai atbalstītu šādas izmaiņas.
  • Novadu arodorganizācijas gatavas protestēt.
  • Politiķi pedagogu bažas neizprot – izmaiņas neviens negatavojot.
  • Šuplinska: valdībā nav diskutēts par atteikšanos no pedagogu algu kāpinājuma.

Par konkrētu protesta formu LIZDA padome trešdien, 11. decembrī, vēl nediskutēja, jo pašlaik pat vēl nav izstrādāti šādi likuma grozījumi, bet arodbiedrības bažas raisīja publiski izteikumi. 

LIZDA arī nosūtīs vēstuli parlamenta frakcijām, lūdzot rakstiski atbildēt, vai deputāti atbalstītu šādas likuma izmaiņas, ja tās tiktu izstrādātas.

Arodbiedrība norādīja, ka vienošanās par pakāpenisku skolotāju algu celšanu jau tā bija kompromisa rezultāts, arī par finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai arodbiedrība piekāpjas, prasot nevis piešķirt uzreiz visu nepieciešamo, bet vismaz pakāpeniski to palielināt.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga atzina, ka arodbiedrība negribētu pieļaut, ka no likumiem izslēdz normas par finansējumu izglītībai un zinātnei, jo ir valstis, kur šādu normu nav, bet tur, ja politiķi definē to par prioritāti, tad arī piešķir finansējumu, “bet pie mums, ja normu nebūs likumā, grūti iedomāties, kā vispār tad norisinātos” finansējuma piešķiršana.

Iepriekš Vanaga Latvijas Radio skaidroja, ka ir “nepārprotami un skaidri signāli no lēmējvaras puses, no izpildvaras puses, arī Valsts prezidents ir paudis savu viedokli publiski” par neizpildāmu solījumu neiekļaušanu likumos. Viens no normatīvajos aktos paredzētajiem solījumiem ir pakāpeniska pedagogu algu celšana.

Vanaga sacīja, ka arodbiedrība vēlas savlaicīgi ar savu lēmumu informēt politikas veidotājus, ka “nepieļaus šādu grozījumu iesniegšanu un izskatīšanu, un, ja tas tiks darīts, tad sekos protesta akcijas”.

„Grozījumi tiešām šodien nav izstrādāti, bet pietiekami daudzi signāli ir liecinājuši par to. Tās ir oficiālās Ministru kabineta sēdes, Saeimas Budžeta, nodokļu komisijas sēdes, Valsts prezidenta publiski paustais viedoklis un izsūtītā vēstule. Tie ir pietiekami signāli, lai tos ņemtu vērā un savlaicīgi politikas veidotājiem pateiktu, ka netērējiet savu laiku, šādus grozījumus neizstrādājiet, jo pretējā gadījumā pedagogu un zinātnieku saime rīkos protesta akcijas un aicinās arī citas organizācijas atbalstīt,” trešdien skaidroja Vanaga.

Novadu arodorganizācijas gatavas protestēt 

Latvijas Radio uzrunātie arodorganizāciju pārstāvji no Cēsīm, Preiļiem un Liepājas apstiprina gatavību protestēt.  

Pedagogu algu grafiku pieņēmuši ar nosacījumiem, ka augs ekonomika, notiks skolu tīkla sakārtošana un izglītības procesa uzlabošana. Liepājas pilsētas arodorganizācijas priekšsēdētāja Simona Petrovica, zinot pārvarētās grūtības un kompromisus par pedagogu algas palielinājuma grafiku, uzskata, - būtu vieglprātīgi no tā atteikties.

„Redzot šo politiķu nevēlēšanos iedziļināties lietās, bet skatīties tikai no sava redzespunkta, mēs noteikti būtu gatavi aktivitātēm,” sacīja Petrovica.

Neapmierināts arī Preiļu starpnovadu arodorganizācijas vadītājs Andris Pakers un Cēsu starpnovadu arodorganizācijas vadītāja Ausma Klētniece.

“Mēģinājums mūs ietekmēt un nolikt atkal zemākajā līmenī. Tāpēc arī mēs esam gatavi jebkurai protesta akcijai, lai aizstāvētu savas pozīcijas,” uzsvēra Klētniece.

“Mēs to nepieļausim. Esam gatavi arī protesta akcijām, ja gadījumā tas notiks. Un vispār mēs vērojam, ka valdošā koalīcija, nu, izrīkojas bieži vien kā viņiem labpatīk,” sacīja Pakers.

“Ja valdība un Izglītības un zinātnes ministrija ir gatava atkāpties no saviem solījumiem, tad es domāju, ka pedagogi ir gatavi atkāpties no šāda grafika un izvirzīt pavisam nopietnākas prasības. Nevar spēlēties visu laiku kā kaķis ar peli,” pauda Jēkabpils Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Inga Jeramsone.

Politiķi pedagogu bažas neizprot – izmaiņas neviens negatavojot  

Tikmēr politiķi apliecināja, ka šādas izmaiņas tālāk virzītas netiks un esot radies pārpratums komunikācijā.  

„Vai kāds varētu nosaukt cilvēku, kas gatavojas svītrot šīs normas?” vaicāja Saeimas Izglītības komisijas vadītājs Arvils Ašeradens no “Jaunās Vienotības”.

Politiķi pedagogu bažas neizprot. Ašeradens norādīja, ka pedagogu darba samaksas grafiku neapšauba.

 LIZDA atgādina arī par Eiropas Komisijas norādīto vajadzību palielināt bāzes finansējumu tajā skaitā zinātnei. Izglītības ministre Ilga Šuplinska no Jaunās konservatīvās partijas uzsvēra, ka arī valdībā neesot diskutēts par atteikšanos no pedagogu algu kāpinājuma.

Izglītības ministre nenoliedz, ka esot runāts par likuma lietderību, apstākļos, kad to ik gadu knapi izdodas izpildīt, taču, runājot ar Finanšu ministru, tapis skaidrs, ka valdība skolotājiem dotos solījumus pildīs.

“Valdībai ir apņemšanās, skatoties gan, kā norit skolu tīkla sakārtošana, gan ekonomiskie rādītāji, kā pildās. Pedagogu atalgojuma kāpinājuma grafiks netiek apspriests un netiek izņemts ne no kādas aprites,” sacīja ministre.

„Par pārējo, par likuma maiņu, tas ir aktualizēts jautājums, bet tam mēs šobrīd neesam pievērsušies plašāk, izsvērti analizējot un tā tālāk. Jā, es redzu, ka gadiem ilgi tas netiek pildīts, bet pagaidām nekādas kardinālas rīcības tur nesekos,” pauda Šuplinska.

Politiķi atgādina, ka vairāk nekā 10 likumos dažādām nozarēm Saeima apsolījusi par 700 miljoniem eiro vairāk, nekā piešķirts budžetā. Zinātne ir viena no šīm nozarēm.

„Un es ar lielu uzmanību gaidu, kāds būs Satversmes tiesas lēmums lietā par finansējuma nepiešķiršanu saskaņā ar likumu augstākajai izglītībai. Tā kā būs šis lēmums, būs jauna judikatūra, tad domāsim, kā rīkoties,” sacīja Ašeradens.

KONTEKSTS:

LIZDA nav apmierināta ar nākamā gada budžetu, kurā nav paredzēta pedagogu darba algas zemākās likmes paaugstināšana no 2020. gada septembra, kā arī bāzes finansējuma palielināšana zinātnei un augstākajai izglītībai.  Pedagogu darba algas paaugstināšanas grafiks paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra pedagogu mēneša zemākā darba algas likmei jāpieaug no 710 līdz 750 eiro, bet 2020. gada septembrī paredzēts pieaugums no 750 līdz 790 eiro.

Valdības lēmums par pakāpenisku skolotāju algu celšanu gan paredzēja, ka  par reālu algu palielināšanu katru gadu valdība vēl lems atsevišķi, jo plānā iestrādāts, ka tas notiks, tikai izpildoties konkrētiem faktoriem – jābūt valsts ekonomikas izaugsmei, skolu tīkla sakārtošanai, izglītības procesa uzlabošanai.

2020. gada budžetā naudas nepietika vairāku iepriekšējo solījumu izpildei, piemēram, ārstu algām atvēlēti 60 miljoni eiro nepieciešamo 120 miljonu eiro vietā. Tāpēc pēc budžeta pieņemšanas izskanēja aicinājumi neiekļaut likumos solījumus, kuriem nav finansiālā seguma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti