Viņa norādīja, ka Limbaži ir viena no vietām, kur ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu ir nosiltinātas samērā daudzas daudzdzīvokļu mājas – aptuveni 30. Līdz ar to maksa par siltumu Limbažos ir ļoti atšķirīga, un tā atšķiras pat trīs reizes. Lētāka apkure ir tajos namos, kas ir siltināti.
Tiesa, atšķiras apkures rēķini siltinātajos namos. Tas bijis atkarīgs no tā, kādi darbi veikti ēkas siltināšanas laikā. Ja cilvēki mēģina ietaupīt un atsakās no siltinātās mājas iekšējo sistēmu sakārtošanas, tad īstu cerēto efektu naudas taupīšanā nemaz nevar iegūt. Proti, lai arī māja ir nosiltināta, bet rēķinos to īsti neredz.
Limbažos ir atsevišķas siltinātās mājas, kur par apkuri maksā vairāk nekā nesiltinātās mājās dzīvojošie. Siltumenerģijas patēriņu iespējams samazināt arī bez lieliem ieguldījumiem, piemēram, iedzīvotājiem vienojoties, var noteikt siltumpadeves režīmu, kā arī laiku, kad un kādā temperatūrā tiks piegādāts karstais ūdens.
Ņemot vērā arī iepriekš minēto, tiek lēsts, ka tādos pašos tempos māju siltināšana Limbažos vairs nenotiks. Lielākā namu apsaimniekotāja Limbažos pašvaldības uzņēmuma "Namsaimnieks" vadītājs atzinis, ka tikai vienas mājas iedzīvotāji izteikuši vēlmi siltināt savu daudzdzīvokļu māju. Izlēmīgākie limbažnieki savas mājas jau ir nosiltinājuši.
Reģionālā laikraksta redaktore atzina, ka nākotnē būs vēl grūtāk saņemt iedzīvotāju piekrišanu mājas siltināšanai - ja līdz šim mājas siltināšanai bija nepieciešama 51% iedzīvotāju piekrišana, tad nākotnē vajadzēs teju 67% iedzīvotāju atbalstu. Vēl pārāk strikts nosacījums, pēc "Namsaimnieka" vadītāja domām, ir, ka ieguldījumiem ir jāatmaksājas 20 gados.
Toties Limbažu pilsētas pievārtē esošajā Ozolaines ciematā jau ir nosiltinātas visas lielās desmit daudzdzīvokļu mājas. Ozolainieši lepojas, ka šis ir vienīgais šāds ciemats Latvijā. Tagad ir plāns ar ES fondu atbalstu mājās atjaunot centralizēto apkuri.
