Pirmo reizi ideja par to, ka arī Latvijas parlamentā būtu nepieciešama kāda struktūrvienība, kas analizēto pieņemto likumu darbību, publiski izskanēja aizvadītajā gadā, starptautiskās konferences laikā.
Saeimas Juridiskā biroja jurists Edgars Pastars šajā konferencē uzstājās ar referātu par to, kā šāds birojs varētu darboties. „Lielā daļā valstu, arī mūsu kaimiņvalstīs, kā arī īpaši OECD dalībvalstīs, ir raksturīgi, ka pie parlamentiem tiek veidotas likumu pēcnovērtēšanas institūcijas, kas seko tam, kā likums praksē ticis ieviests vai arī tieši nav ticis ieviests. Vai ir bijuši sekmīgi risinājumi, ir bijuši ieguvumi finansiālie no likuma pieņemšanas vai arī bijuši zaudējumi. Reforma bijusi efektīva vai nē,” skaidroja Pastars.
Idejas būtība ir Saeimas paspārnē izveidot nelielu struktūrvienību, ko varētu dēvēt par Likumu pēcnovērtšanas biroju. Tajā strādātu daži cilvēki, kuri sadarbībā ar zinātniekiem un ministrijām, izvērtētu vai savulaik pieņemtie likumi ir sasnieguši savu sākotnējo mērķi.
Šāda biroja iecerei esot konceptuāli piekritušas arī visas Saeimas frakcijas, saka Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere. Tomēr gala lēmums vēl nav pieņemts. „Mums no Prezidija puses šis konceptuālais lēmums ir pieņemts jau vairāk kā pirms pusgada. Visticamāk, mēs varētu jau tuvākajā laikā no jauna jautāt Kancelejas vadībai, kā ir pavirzījies šis darbs uz priekšu,” norāda Lībiņa-Egnere.
Gan Lībiņa-Egnere, gan Pastars atzīts, ka zināmu likumu darbības izvērtējumu jau veic ministrijas un citas valsts iestādes. Tāpēc ir svarīgi, lai jaunais birojs, ja tāds tiks izveidots, nedublētu šo darbu. Ir jādiskutē arī par to, cik šāda struktūrvienība varētu izmaksāt.
Saeimas priekšsēdētājas biedre vajadzību pēc šādas biroja skaidro arī to, ka vairums nepieciešamo likumu Latvijā kopš neatkarības jau ir pieņemti.
Tagad esot būtiska padziļināta analīze pirms rīkoties tālāk, jo parlamenta pienākums ik pa laikam ir pārskatīt un ieviest korekcijas savulaik pieņemtajos likumos, atbilstoši jaunai situācijai.
„Mums ir jāreaģē uz Satversmes tiesas spriedumiem, mums ir jāreaģē arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem pret Latviju ne vienmēr gaidot, kad to darīs kāda ministrija,” pauž Lībiņa-Egnere.
Savukārt līdzšinējais Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš uzsvēra, ka daudzi likumi Saeimā joprojām tiek pieņemti steigā un tos pēc tam ir jālabo, jo nav izsvērti visi „par” un „pret”. Arī tas var būt, kā papildus argumentus jaunā analīzes biroja izveidei. Tomēr tā efektivitāte lielā mērā būs atkarīga no politiķiem un viņu vēlmes ņemt vai neņemt vērā dažādus ieteikumus.
Savu analītisko biroju plāno veidot arī Satversmes tiesa.
