ĪSUMĀ:
- Liepājā no Sv. Annas luterāņu baznīcas torņa logu ailām krīt nost apmetums.
- Drošībai pie ēkas galvenās ieejas izveidota pagaidu nojume.
- Problēmas ar torni bija jau 2017. gadā, bet ne tik lielas.
- Tagad draudze lūgusi tehniskās apsekošanas atzinumu.
- Pēc tā saņemšanas varēs izstrādāt restaurācijas būvprojektu.
Kaut arī problēma zināma jau sen, tikai tagad dievnama draudze Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē iesniegusi pieprasījumu tehniskās apsekošanas atzinumam, pēc kura būs skaidrs darbu apjoms un iespējamās restaurācijas izmaksas. Kad sāksies restaurācija, pagaidām nav zināms.
Svētās Annas baznīca uzcelta 16. gadsimta beigās. Laikā no 1671. līdz 1675. gadam tā pārbūvēta, koka sienas apšujot ar ķieģeļiem. Pēc tam, kad dievnama tornī iespēra zibens, 1823. gadā to pārveidoja, izmantojot toreizējā pilsētas arhitekta Maksa Paula Berči projektu.
2017. gadā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde kārtējā pārbaudē konstatēja torņa ķieģeļu eroziju, kas gan tobrīd vēl esot bijusi samērā neliela.
Lai arī draudzei ieteikts veikt ēkas tehniskā stāvokļa izvērtējumu, tas netika izdarīts. 2018. gadā torni atvēra apmeklētāju apskatei ar mērķi nopelnīt naudu remontam.
“Tornim vajag ārpuses remontu, un mēs nolēmām: ja tu, torni, gribi remontu – mēģini pats sev viņu nopelnīt,” toreiz stāstīja Liepājas Svētās Annas luterāņu baznīcas mācītājs Atis Grīnbergs.
Acīmredzot naudu neizdevās nopelnīt, jo šobrīd tornis dienvidu pusē kļuvis bīstams – drūp apdares apmetums un arī ķieģeļi.
Draudze par to pilsētas būvvaldi informējusi aprīļa beigās, un līdz ar to pie galvenās ieejas izveidota pagaidu nojume.
“Arī vizuāli apsekojot torni, var novērot, ka augšējām logu ailām ir problēmas, tur jau ir redzams, ka ir atdalījušies apmetuma gabali. Acīmredzot apmetumam nav sasaistes ar ķieģeli, šādi gadījumi var būt, tāpēc pats galvenais ir novērst dievnama apmeklētājiem apdraudējumu,” sacīja Liepājas pilsētas Būvvaldes kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Ilze Bernāte.
Liepājas Svētās Annas luterāņu baznīcas mācītājs Jānis Bitāns īsziņā situāciju raksturoja šādi: “Nojume ir pagaidu risinājums, kamēr notiks torņa apsekošanas darbi. Tālāk izmantosim visas iespējas, lai ātrāk varētu paveikt tornī nepieciešamos darbus.”
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde apstiprina, ka no draudzes tikai tagad saņemts pieteikums par ēkas tehniskā stāvokļa izvērtēšanu.
Tas noticis, atsaucoties uz pārvaldes aicinājumu pēc gada sākumā Annas baznīcas ēkā veiktās atkārtotās pārbaudes. Draudzes iesniegums varētu tikt izvērtēts jūnija sākumā.
Pārvaldes rīcībā esot vairāki instrumenti, kā mudināt kūtrus kultūrvēsturisko ēku īpašniekus savus pieminekļus sakārtot.
“Mēs varam rakstīt priekšrakstu, kur mēs uzdodam termiņu, kurā īpašniekam kaut kas ir jāveic. Ja viņš noteiktajā termiņā neizpilda noteiktos darbus, tad mēs varam ierosināt administratīvo procesu un sodīt,” Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Kurzemes nodaļas vadītāja Elīna Orna.
Pēc tam, kad taps Svētās Annas baznīcas tehniskais apsekojums, tālāk sekos restaurācijas būvprojekta izstrāde.
Lai segtu renovācijas izmaksas, draudzei būs iespējams pieteikties valsts atbalstam sakrālā mantojuma programmā, kā arī pašvaldības līdzfinansējumam kultūras pieminekļu saglabāšanas programmā, ko gadu no gada izmanto citas Liepājas baznīcas.
Lai arī torņa problēma zināma jau sen, Svētās Annas baznīca līdz šim šādus finanšu instrumentus nav izmantojusi, arī nepaskaidrojot, kāpēc.
