Liepājas muzejs aicina skolēnus uz nodarbībām «Esmu arheologs»

Liepājas muzejs no nākamās nedēļas skolēnus aicina piedalīties arheoloģijas nodarbībās „Esmu arheologs”. Vienlaikus šīm nodarbībām interesentiem ir iespēja apskatīt arī izstādi – „Grobiņas arheoloģiskais ansamblis  - vakar un šodien”. 

Izstāde, kurā pamatā aplūkojamas līdz šim Liepājas pusē neredzētas senlietas no 7. - 9. gadsimtiem, tapusi sadarbībā ar Grobiņas novada domi un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju.  

„No Grobiņas nāca ideja, ka mūsu ceļojošā izstāde jāatved arī uz Liepāju. Ideju īstenojām kopā ar Liepājas muzeju, jo esam sadarbības padomē, kas nodarbojas ar arheoloģisko ansambļu saglabāšanu un atjaunošanu,” stāsta atbildīgā par arheoloģisko ansambli Grobiņā Ilze Kārkliņa. 

Grobiņas ceļojošo fotogrāfiju izstādi tagad papildina dažādas senlietas, kas atvestas uz Liepāju no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja.

„Mēs uzrunājām Latvijas Nacionālo vēstures muzeju. No Rīgas varēja atvest senlietas, kas šeit bijušas tikai 1929. gadā, kad tās te izraka, pēc tam tās te vairs nav redzētas,” atklāja Kārkliņa.

Liepājas muzeja telpās Ukstiņa ielā notiks arī nodarbības „Esmu arheologs”. Pirmā grupa jau pieteikusies, stāsta galvenā muzejpedagoģe Maruta Eistere. Nodarbības varētu būt saistošas skolēniem no 6. klases, kad sākas vēstures stundas, saka muzeja pārstāve.

„Šoreiz tiešām var arī apskatīt, ko Grobiņā arheologi ir ieguvuši. Būs arī praktiskas darbības, kur skolēni paši varēs izrakt dārgumus. Prieks ir liels, ja izdodas ko atrast,” atzīst Eistere.

Izstādē ir iespējams apskatīt senlietas, kas atrastas Grobiņas arheoloģiskā ansambļa objektos – Smukuma, Priediena un Atkalnu senkapos, kā arī Līgutos, Durbē, Kapsēdē un Tāšos. Senlietas galvenokārt datējamas ar 7.-8. gadsimtiem. Senākais priekšmets ir ripas sakta, kas datējama ar 2.-4. gadsimtu. 

Pārsteidzošas ir stikla rotas lietas, smalki zīmējumi, sakausējumi, grūti iedomāties, kā varēja tajā laikā to panākt, tās izskatās ļoti mūsdienīgas.  

Grobiņas arheoloģisko ansambli veido savstarpēju saistītu elementu kopums, kas ļauj ticami rekonstruēt seno Grobiņas iedzīvotāju – kuršu un skandināvu  dzīvesveidu un nodarbošanos.

Šobrīd notiek mērķtiecīgs darbs, lai Grobiņas arheoloģiskais ansamblis tiktu  iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā. Izstāde un izglītojošais darbs ar sabiedrību ir viens no uzdevumiem, kas jāpaveic, lai iegūtu šo statusu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti