Liepājas bāka 150.jubilejas gadā piedzīvo atjaunošanu

Savu 150. dzimšanas dienu ar jaunu ietērpu svinēs Liepājas bāka - Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde ķērusies klāt senās ostas bākas atjaunošanai. Bāka ir industriāls kultūrvēstures piemineklis, kas joprojām tiek izmantots ostas un kuģu kustības vajadzībām, taču nav pieejams apmeklētājiem. Tas būs viens no izaicinājumiem arī bākas atjaunotājiem, lai risinātu publiskās pieejamības jautājumu.

Liepājas bāka 150.jubilejas gadā piedzīvo atjaunošanuInga Ozola

    Kaiju un ķīru saucienu pavadībā, Liepājas rīta saules ieskautā noskaņā vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš rāda sarkanbaltsarkano bāku, kas atrodas Tirdzniecības kanāla dienvidu krastā. Liepājas bāka pilnībā tika uzbūvēta 1868. gadā:

    „Mēs atrodamies pie jaunās, dzelzs, apaļā pirksta bākas – kā nu kuru reizi tā saukta. 1861.- 1868. gads. Unikāla celtne ar apaļu formu, četri lielie segmenti un celta uz augša. Bāku cēlusi angļu firma, kas pasaulē strādā joprojām.''

    Stāsts par Liepājas bākas būvniecības paņēmienu ir gana aizraujošs. Izrādās bākas pirmsākumi meklējami iepretim koncertzālei „Lielais dzintars”.

    „Bākai vajadzēja milzīgi daudz ķeta - čuguna. Kur tagad atrodas „Lielā dzintara” stāvlaukumi, bija uztaisīta metāla lietuves fabrika. Segmentus atlēja tur, pēc tam transportēta uz šejieni un lika kopā. Harmsena metālliešanas fabrika - tas bija pirmais metalurģiskais uzņēmums Liepājā, kas beidza pastāvēt līdz ar bākas uzcelšanu,” stāsta Silakaktiņš.

    Bāka piedzīvojusi dažādus laikus pilsētas vēsturē, cietusi no kara lodēm, bet tagad, sagaidot savu apaļo jubileju, piedzīvos atjaunošanu. Šo ieceri īsteno Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde. Par gaidāmajiem darbiem vairāk stāsta SEZ pārvaldnieka vietnieks infrastruktūras jautājumos Arnis Mazalis:

    „Bākas atjaunošanas darbi plānoti divos etapos – iekšējie un ārējie darbi. Ir izsludināta iepirkumu procedūra. Izvērtējot šos piedāvājumus, maija beigās vai jūnija sākumā varētu sākties darbi. Vizuāli un tehniski nemainīsies, atjaunosim krāsojumu. Pabeigsim šogad āra darbus, ceram, ka izdosies pabeigt.”

    Jācer, ka šogad, svinot bākas 150. dzimšanas dienu, izdosies atjaunot arī bākas iekšpusi. Ikdienā bāka joprojām tiek izmantota, uzsver Mazalis:

    „Pagājušā gada beigās mēs uzlikām jaunu uguni. Kuģinieki saka, ka ir palikusi spilgtāka. Uguns redzama 16 jūras jūdžu attālumā, tas ir pietiekami tālu.”

    Bāka atrodas ostas uzņēmuma teritorijā, tāpēc tiks domāts, kā nodrošināt publisku pieejamību bākai, iespējams, to varēs apskatīt arī no piestātnes, piebraucot ar kuģi.

    Tikmēr vēsturnieka Gunāra Silakaktiņa stāstījumi par bākas piedzīvojumiem tā viss nebeidzas, ir vēl kādi notikumi sešdesmitajos gados, kāpēc bākas gaismu mēs neredzam pilsētas pusē:

    „Apkārtējās mājās oficieru sievām traucēja naktsmieru, tāpēc tika uzlikti vairogi. Runājot ne tikai par bāku, bet šo rajonu, tad te ir arī tā saucamā zvejnieku osta. 30. gadu beigās tika izraksts liels baseins. Tā bija Ulmaņa zvejniecības un ostas attīstības programma visā piekrastē – „Ēdam Latvijas zivis un uzdzeram Latvijas alu!” - tas bija viens no lozungiem.”

    Turpat netālu pie bākas atrodas vēl kāds īpašs objekts, saka vēsturnieks. Ja jūras apdraudēti ir unikālie Ziemeļu forti, tad ūdens neskarti, ostas slēgtajā teritorijā ieslēpušies betona tālmēru posteņi, pazemes kazemāti un lielgabalu vietas. Dažs labs liepājnieks, to ieraugot, zaudētu valodu, joko Gunārs Silakaktiņš, jo tieši ostas slēgtajā teritorijā vislabāk saglabājušies nocietinājumi.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti