Pirmais mēģinājums nodibināt jūrskolu Liepājā bija 1843.gadā. Taču oficiālo pilsētas jūrniecības mācību iestādi atklāja vien 1876.gadā pēc jaunlatvieša Krišjāņa Valdemāra iniciatīvas.
Kā stāsta Jūrniecības koledžas direktors Vladimirs Dreimanis, gadu no gada pieprasījums pēc dažādām mācību programmām mainās. Šogad kuģu vadītāju specialitāti vēlējās apgūt vairāk audzēkņu nekā plānots, tāpēc nācās atvērt papildu grupu ar 12 mācību vietām.
''Arvien mazāk svarīgs ir tas, vai tu esi mācījies par mehāniķi vai stūrmani, galvenais, lai tu esi tiešām jūrniecisku tradīciju ietvaros izglītots un audzināts nākamās paaudzes jūrnieks,” saka koledžas direktors Vladimirs Dreimanis.
''Es izvēlējos, jo man vecāki ieteica to darīt. Mans tētis kādreiz gribēja būt jūrnieks,” atklāj topošā kuģa vadītāja Melānija.
''Ir ļoti liels darba pieprasījums un atalgojums arī ir ļoti liels, un ir iespējams ar šo profesiju apceļot visu pasauli,” aroda plusus uzskaita topošais kuģu mehāniķis Arnis.
Iestādes vadība skaidro, ka aizvien vairāk jūrskolās ir vērojama tendence, ka kuģniecības izglītības mehāniskā daļa saplūst ar stūrmaņu apmācības programmu. Tas dodot pamatu domām par jaunās zinātnes mehatronikas principu pielāgošanu esošajam mācību darbam, taču tam nepietiek finansiālu līdzekļu.
Šobrīd apmācības norisinās praksēs uz dažādu valstu kuģiem, taču visās mācību programmās esot nepieciešami mācību simulatori, kas atrastos skolas ēkā. ''Katra simulatora cena man nav jāsaka, tā ir vismaz ar sešām nullēm rakstāma. Protams, gribētos, lai valsts pievērš uzmanību arī jūrniecības specialitātei un izvērtē mūsu jūrnieku ieguldījumu ekonomikā,” pauž Jūrniecības koledžas direktors.
Pēc viņa aplēsēm, aptuveni 90% no koledžā izglītotajiem jūrniekiem savu karjeru turpina starptautiskos ūdeņos. Latvijā lielākoties jaunie speciālisti iegūst nepieciešamo pieredzi un pierāda savas spējas, lai tālāk startētu ārzemju kompānijās.
