Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Daļēji atjaunos ambulatoros un diagnostikas pakalpojumus

Covid-19 neietekmē novadu reformas gaitu

Lielās pilsētas novadu reformā grasās pārdēvēt par valstspilsētām

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija piektdien, 17. aprīlī, sāka izskatīt uz galīgo lasījumu iesniegtos priekšlikumus un vienojās pēc administratīvi teritoriālās reformā lielās pilsētas pārdēvēt par valstspilsētām un konceptuāli vienojās pašvaldības definēt trīs kategorijās. 

Lielās pilsētas novadu reformā grasās pārdēvēt par valstspilsētāmJānis Kincis
Par vērienīgo novadu reformu atbildīgās komisijas sēdes ārkārtējās situācijas dēļ noritēs videokonferences režīmā. Turklāt deputātu vairākums nobalsoja, ka viens debatētājs par katru izskatāmo jautājumu pirmajā reizē var izteikties trīs minūtes, bet otrajā reizē vienu minūti. Izskanēja iebildumi par diskusiju neiespējamību, tāpēc šī jautājuma skatīšana būtu jāatliek. Brīžiem vienlaikus mēģināja runāt vairāki sēdes dalībnieki.

 

Brīžiem sēdei līdzi sekoja gandrīz 100 cilvēku, taču aktīvākie debatētāji bija daži deputāti, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Pēc ilgstošām debatēm komisijas deputātu vairākums piekrita Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumam lielās pilsētas pārsaukt par valstspilsētām un konceptuāli vienojās, ka turpmāk likumā fiksējamas valstspilsētas, novadi ar valstspilsētām un novadi. Šo dalījumu deputāti nolēma atbalstīt kā darba variantu turpmāku lēmumu pieņemšanai. Deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) rosināja lielajām pilsētām pieskaitīt Ogri, kurā mērs pašlaik ir viņa partijas biedrs Egils Helmanis.

"Kā mēs zinām, Ogre šajā uzskaitījumā politisku apsvērumu dēļ netika iekļauta pirms apmēram desmit gadiem, tajā pašā laikā iedzīvotāju skaits Ogrē ir divkārt lielāks nekā divās pašreizējās republikas pilsētās, arī Ogres ekonomiskā aktivitāte ir lielāka nekā dažās no lielajām pilsētām," sacīja Dombrava.

Piektdien komisija gan vēl nelēma, kurām pilsētām un vienlaikus novadu centriem piešķirt šo statusu.

Bet plānots, ka valstpilsētas varētu būt  tagadējās republikas nozīmes pilsētas – Rīga, Jūrmala, Jelgava, Jēkabpils, Valmiera, Liepāja, Daugavpils, Ventspils un  Rēzekne.  

LLPA konsultants Artis Stucka rosināja par šo dalījumu vispirms uzrunāt visu lielo pilsētu pašvaldības. Iepriekš otrajā lasījumā ļoti plašas pārrunas raisīja sākotnējais rosinājums par lielās pilsētas statusa noņemšanu Jelgavai un Ventspilij, bet līdz ar jauno ministrijas piedāvājumu tām paredz noteikt līdzvērtīgu statusu, kāds tas ir pašlaik.

Komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu, kas paredz izstrādāt atsevišķu likumu iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai latviešu vēsturiskajās zemēs – Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā, par ko komisijas deputāti sprieduši sarunā ar prezidentu, norādīja komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!"). Idejai neiebilda arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis.

"Jau otrajā lasījumā mēs pieskārāmies šim jautājumam par kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšanu, to toreiz arī pārrunājām ar Valsts prezidentu un nonācām pie slēdziena, ka vēsturiskajās zemēs ir jāstiprina piederība. Šis varētu būt labs risinājums, kā rūpēties par latviešu kultūrtelpas attīstību," sacīja Plešs.

"Pēc būtības tā ir norādes norma, kas nosaka, ka šo piederību latviešu vēsturiskajām zemēm, lai kas tās arī nebūtu, regulē atsevišķs likums, nevis šis likums. Tas ir svarīgākais, kas uzsvērts šajā priekšlikumā," teica Danovskis.

Asi pret projekta izskatīšanu iebilda opozīcija, jo Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ neesot iespējama kvalitatīva un demokrātiska likumprojektā plānoto izmaiņu apspriešana.

"Tā ir lielākā nekaunība no Saeimas puses, ko šajā laikā darīt. Jau šodien tika demonstrēts, ka cilvēkiem nedod iespēju izteikties, pat deputātiem nav iespēja pieslēgties sēdei," pauda opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Viktors Valainis.

Atbildīgās komisijas vadītājs Plešs uzsvēra, ka tieši ārkārtējās situācijas apstākļos nedrīkst ne minūti kavēties ar administratīvo reformu.

"Pārtraukt reformu būtu bezatbildīgi pret iedzīvotājiem, kuri dzīvo reģionos, jo būs aktīvi jāstrādā, lai izlīdzinātu jau tā lielo plaisu," uzskata Plešs.

Komisija piektdien noraidīja priekšlikumu  ļaut novadiem veidot pagastu apvienības ar pašvaldību statusu, kas nodrošinātu tā saukto "nulles līmeņa" pārvaldību. Vairums sēdes dalībnieku uzskatīja, ka pagastu pārvalžu darbs sākotnēji būtu jānoregulē citā likumā

Paredzams, ka priekšlikumu izskatīšanai komisijā būs vajadzīgas vairākas nedēļas. Galavārds par reformas likumprojektu plenārsēdēs būs jāsaka Saeimai kopumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt