Pirmie Dziesmu svētki Mežaparka estrādē notika 1955. gadā. Līdz tam laikam, kopš 1873. gada, tie norisinājās īpaši izvēidotās pagaidu būvēs.
Mežaparka estrāde no atklāšanas tā arī daudz nav mainījusies. Pirmie vērienīgie remonti tika veikti 70. gados, bet 1984. gadā tika paplašinātas sānu tribīnes. Rekonstrukcija notika arī 1990. gadā.
Skolēnu Dziesmu un deju svētki tika vienu reizi atcelti 2005.gadā estrādes sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Svētki nevarēja notikt, jo dalībniekiem uz estrādes bija aizliegts vienlaikus veikt ritmiskas kustības, citādāk tribīnes varētu neizturēt.
Jānis Baltiņš, kordiriģents, koru kustības koordinators Dziesmu svētku noslēguma koncertā, teic, ka pēdējā lielā pārbūve notikusi, gatavojoties 2008. gada Dziesmu svētkiem. Remontēts tika radikāli – estrāde, fasādes jumts, dziedātāju sektori, skatītāju sektori. Jau toreiz bija iecere būvēt jaunu estrādi, bet finansiālu apsvērumu dēļ tas netika veikts.
Svētku organizatori gan cer, ka Latvijas 100. dzimšanas dienā, proti, – 2018. gadā - valsts varētu tikt pie jaunas, pārbūvētas estrādes ar krietni lielāku ietilpību.
„Dziedātāju paliek arvien vairāk. Estrādes ietilpība ar saspiestu variantu ir 10 500, bet šajos svētkos piedalīsies 14 500 dziedātāju. Mēs varam uzlikt tikai jauktos korus. Viendabīgie kori sieviešu, vīriešu kori ir ar atsevišķu uznācienu. Ideāli būtu, ja mēs varētu visus dziedātājus izvietot kopā, bet šis estrādes variants to nepieļauj,” atzīst Jānis Baltiņš.
Kaislības ar biļešu tirdzniecību apliecina, ka nepieciešama arī liekāka skatītāju ietilpība. Ar 30 tūkstošiem skatītāju ir par maz, vajag vismaz 50 tūkstošu, uzskata Baltiņš, uzsverot estrādes vietas nozīmi: „Es domāju, ka estrāde ir īstajā vietā – Mežaparkā. Akustika ir ļoti sarežģīts moments. Droši vien arī šajos svētkos, tāpat kā iepriekšējos, mēs neiztiksim bez papildus apskaņošanas. Lai izveidotu akustisku estrādi, ir nepieciešamas ļoti lielas investīcijas. Tā ir nākotne. Es ceru, ka tā kādreiz būs.”
Lai gan estrādes pārbūves projekti tika kaldināti 2008. gadā, kad pat tika sarīkots starptautisks konkurss, pagaidām visas ieceres atdūrušās pret vārdu ‘finansējums’.
„2008. gadā Attīstības departaments organizēja metu konkursu. Uzvarētājs izstrādāja skiču projektu, bet, ņemot vērā ekonomisko krīzi, līdz tehniskajam projektam nenonāca. Par nākotni – lēmums vēl nav pieņemts par līdzfinansējuma piešķiršanu konkrētajam objektam,” atzīst Uldis Kolkovskis, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis.
Šobrīd neviens nevar atbildēt, vai nauda tam būs. Aptuvenā summa, kas nepieciešama estrādes un skatītāju vietu kapitālai pārbūvei, ir 16 miljoni latu.
