Panorāma

Partijas ar prezidentu runā par patvēruma meklētājiem

Panorāma

Zolitūdes komisija nosauc par nelaimi atbildīgos

Darba grupa gatavojas atskaitei

Līdz bēgļu atbraukšanai Latvijai jāatrisina valodas mācību, dzīvesvietas, tulku un veselības aprūpes jautājumi

Tas ir viens no galvenajiem ar bēgļiem saistītajiem jautājumiem, uz kuru politiķiem īsā laikā jārod atbilde – kā viņus Latvijā uzņemt un integrēt, lai pēc iespējas izvairītos no sociālām un drošības problēmām. Nu pie šī jautājuma strādā Iekšlietu ministrijas darba grupa, kas plāno pēc divām nedēļām valdībā  iesniegt pirmo starpziņojumu par veicamajiem darbiem. To starpā ir jautājumi par valodas pamācību, dzīvesvietas nodrošināšanu, pašvaldību iesaisti, tulku pieejamību un veselības aprūpi.

Darba grupai, kas darbojas Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones–Godmanes vadībā, līdz šim bijušas četras sanāksmes. Tajās piedalījušies arī dažādi eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji.  Galvenais uzdevums ir rast risinājumus, kā izveidot praktisku atbalsta sistēmu, lai Latvija patvēruma lūdzēju pieplūdumam būtu gatava, gan tos uzņemot un izvērtējot, gan iesaistot sabiedrības dzīvē tos, kas šeit paliks.

“Iespējams, mēs redzam, ka Eiropā tā jau ir tāda kā sistēma, kura nebeidzas. Un mums ir jāsagatavojas tā, lai šie cilvēki, kuri pārceļo uz Latviju, netiktu uztverti tikai kā apgrūtinājums, bet lai viņi justos šeit kā mājās, spētu integrēties un nestu savu pienesumu Latvijai,” norāda Pētersone-Godmane.

Līdz šim darbs ar bēgļiem notika, tikai pateicoties nevalstiskajām organizācijām, līdz ar to tām ir lielākā pieredze šajā ziņā. “Katrā ziņā mēs vērsām darba grupas uzmanību uz valodas apmācību. Mēs vērsām uzmanību, ka valoda būtu jāmāca pēc iespējas ātrāk, tiklīdz darba meklētājs būs ieradies Latvijā. Vien no mūsu priekšlikumiem ir arī salāgot bēgļa statusu, pabalsta izmaksu ar integrācijas programmu apmeklēšanu. Respektīvi, ja cilvēks neatrodas šeit Latvijā un viņš ir izbraucis, tad tiek pārtraukta pabalsta izmaksa,” stāsta  “Patvērums “Drošā māja”” vadītāja Sandra Zalcmane.

Ilze Pētersone-Godmane atzina, ka valodas apmācība ir viens no būtiskākajiem aspektiem un to sagaida izmaiņas, jo arī Iekšlietu ministrijā atzīst, ka tā ir nepietiekama.

Taču tikpat būtiski esot jautājumi par dzīvesvietas nodrošināšanu, pašvaldību iesaisti, tulku pieejamību, kā arī veselības aprūpi.

Jautājums, kas arī interesē cilvēkus, kā tad būs, vai mēs dosim viņiem kaut ko bez maksas, vai dosim mājokli, vai pienesīsim uz šķīvīša darbu. Protams, ka nē, bet tai pašā laikā mums ir jārada sistēma, lai pēc tam, kad šī persona ir kļuvusi par bēgli, lai nenonāktu uz ielas un nejustos iedzīts stūrī bez nekā. Respektīvi, tikai ar 256 eiro, pat nezinot, uz kurieni viņam ir jāiet, kā lai viņš izīrē dzīvokli,” norāda ministrijas valsts sekretāre.

Lielākais izaicinājums gan būs darba grupā rasto atziņu un vēlamo modeļu īstenošana dzīvē. Praksē var nākties atskārst, ka nav nedz pietiekoši daudz tulku, kas zina, piemēram, arābu valodu, un ne visas pašvaldības vai ģimenes ārsti  varētu būt atsaucīgi.

Tomēr Iekšlietu ministrijā apgalvo, ka uzreiz pēc darba grupas ziņojuma pieņemšanas valdībā sāksies darbs pie tā ieviešanas dzīvē: “Viennozīmīgi šiem risinājumiem būs jābūt plus mīnus gataviem uz to brīdi, kad viņi ieradīsies Latvijā.”

Darba grupas ziņojuma gala versiju valdībā plānots iesniegt novembrī. Savukārt pirmie patvēruma meklētāji, kas Latvijai jāuzņem, mūsu valstī varētu ierasties vēlā ziemā vai agrā pavasarī. 

 Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants

Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.

Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.

Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.

Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.

***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.  

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers 9.septembrī uzrunā Eiropas Parlamentā sacīja, ka eiropiešiem ir jāuzņemas atbildība par bēgļiem, kas ieradušies no kara un nelaimju plosītām zemēm, jo patvēruma meklēšana ir cilvēka pamattiesības. Junkers norādīja arī, ka patvēruma meklētāji atbilstoši kvotu sistēmai Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāuzņem piespiedu kārtā.

Atbilstoši jaunākajam EK vadītāja bēgļu uzņemšanas plānam Latvijai ir jāuzņem papildus 526 cilvēki, pēc tam preses konferencē pavēstīja premjere. Tādējādi kopā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 bēgļiem Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki.

Par Junkera piedāvājumu pirmdien diskutēs Eiropas Savienības iekšlietu ministri. Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība") nepiedalās šajā sanāksmē, jo valdošās koalīcijas partijas nav spējušas atrast kopīgu valodu bēgļu jautājumā.

Divas no valdību veidojošajām partijām - ZZS un NA - nevēlas bēgļu uzņemšanu Latvijā, "Vienotība" teikusi jāvārdu Junkera idejai sadalīt gandrīz visās ES dalībvalstīs 160 000 bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti