Tiesu reformu sāka ieviest pirms dažiem gadiem, lai padarītu efektīvāku tiesu darbu: samazinātu tiesvedības termiņus, nodrošinātu lietu sadales nejaušību, veicinātu tiesnešu specializāciju un optimizētu resursus. Šī gada martā Latvijā paredzēts pabeigt tiesu teritoriālo reformu.
No sākotnēji 34 vispārējās jurisdikcijas tiesām līdz ar reformas noslēgšanu paliks deviņas tiesas.
„No 1.marta Zemgales reģionā, Kurzemes un Vidzemes reģionā būs viena pirmās instances tiesa. Tas nozīmē, ka nebūs tā, ka tiesa atradīsies tikai un vienīgi Liepājā un visas citas tiesas tiks slēgtas. Nekādā gadījumā!” saka Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Irēna Kucina, uzsverot, ka tiesas fiziski netiek likvidētas.
Piemēram, ja cilvēks strādā Ventspilī un dzīvo Liepājā, prasības pieteikumu varēs iesniegt pilsētā, kur strādā. Līdz ar to tiesu pieejamība palielināsies. Iepriekš saistībā ar reformu tieši par tiesu pieejamību bija izskanējušas bažas. Tomēr ministrijā saka, ka šajos gados audzis arī videokonferenču skaits – pērn tādu bijis 300, bet gadu iepriekš 200.
Reformas noslēgumā esošo 34 tiesu vietā Zemgalē, Kurzemē un Vidzemē būs deviņas rajona tiesas. Darbu zaudēs 17 līdzšinējie tiesu priekšsēdētāji, kuri turpmāk varēs strādāt par tiesnešiem. Kādi varētu būt reformas finansiālie ieguvumi, Tieslietu ministrijas vadība vēl nevarēja pateikt, taču ietaupītie līdzekļi tikšot novirzīti tiesnešu algu fondam.
Izlīdzināja slodzes
Pirmās tiesas reorganizēja 2015.gadā. Sākās viss Rīgas tiesu apgabalā, tad reformu ieviesa Latgalē. Rīgas rajona tiesa ietver arī Siguldu un Jūrmalu, un tur pašlaik ir 30 tiesneša amata vietu.
Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņēviča vērtē, ka viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir tiesnešu slodzes izlīdzināšanās: „Noslodze Rīgā un Jūrmalā 2015.gadā, es pieļauju, bija divas reizes augstāka nekā Siguldas tiesā. Tāpēc mūsu gadījumā bija ļoti veiksmīgi, ka tika pievienota šī tiesa, kurā noslodze ir būtiski mazāka. Līdz ar to uz Siguldas rēķina mēs varējām daļu lietu atdot uz Siguldu, kas bija jāskata Rīgā un arī Jūrmalā.”
Slodžu izlīdzināšana nozīmē arī ātrākus lietu izskatīšanas termiņus. Tomēr slodzes un lietu skaita samazināšanās Rīgā nenozīmējot to, ka kļuvis mazāk darba. „Vēl līdz šim pastāv Rīgas reģiona, Rīgas apgabaltiesas esošo tiesu lielāka noslodze, nekā tas ir ārpus Rīgas. Lai gan seši vai astoņi tiesneši ir virzīti no ārpus Rīgas uz Rīgu, lai palīdzētu, vienalga šis skaits ir par mazu. Es domāju, ka ir arvien jāturpina pārskatīt šīs teritorijas,” uzskata Siliņēviča.
Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja norāda, ka tiesnešiem arvien ir liela slodze, tādēļ klāt darbam vēlētos vēl divus tiesnešus.
Tieslietu ministrijā uzsver, ka reformētajās tiesās būtiski samazinās neizskatīto civillietu skaits. Piemēram, 2014.gadā Latgales tiesu apgabalā neizskatītas bija 2969 civillietas, bet pērn – 1790. Rīgas tiesu apgabalā izmaiņas šajā laikā ir no 7931 uz 6131 lietu.
Neizskatīto krimināllietu rādītāji gan būtiski mainījušies nav.
Prokuroriem nākas vairāk braukāt
Kritiskāk reformu vērtē ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Latgales apgabaltiesas darbības teritorijā īpaši spilgti izteikta ir attāluma problēma. Prokuratūra nodrošinot papildu līdzekļus, lai prokurori ierastos uz tiesu.
„Ludzas lietas, ja ir Rēzeknē, tur ir 30 km, tas it kā nebūtu tik daudz. Bet, ja ir Balvi, tur jau ir 80 km. Un tad šī braukāšana, protams, rada papildu izdevumus,” norāda Kalnmeiers.
Prokuratūrai nepietiek mašīnu, tāpēc ievērojami vairāk ir gadījumu, kad prokurori uz tiesu dodas ar personīgo auto. Degvielu apmaksājot prokuratūra.
Problēmas esot arī ar lietas dalībnieku ierašanos. Neesot reti gadījumi, kad sēdi atliek, jo kāds no uzaicinātajiem uz sēdi nav ieradies satiksmes problēmu dēļ. „Ir gadījumi bijuši tādi, ka apsūdzētais zvana prokuroram un saka – tādā un tādā datumā nolikta tiesas sēde, ja jūs mani nevedīsiet uz šo tiesas sēdi, es neieradīšos, jo man nav, ar ko nokļūt,” stāsta Kalnmeiers. Esot arī gadījumi, ka tiesas sēde paredzēta, piemēram, otrdien, taču sabiedriskais transports no apsūdzētā mājām uz novada centru kursējot tikai trešdienās.
Tāpat pieaugot arī neracionāls prokuroru darba laika izmantojums. Piemēram, ja Daugavpilī izskata divas Krāslavas lietas desmitos no rīta un divos dienā, tad abus apsūdzības uzturošos prokurorus aizvedīšot ar vienu mašīnu. „Pie nosacījuma, ja pulksten 10 tiesa atliekas un 14 process notiek un tas turpinās līdz darba dienas beigām, tad šis pirmais prokurors faktiski darba dienu pavada, gaidot, kad viņu kāds aizvedīs atpakaļ. Un tiesas atliekas, tas ir fakts. Tā ka līdz ar to,
ja tiesas uzskata, ka šī reforma ir ļoti veiksmīga un viss [kārtībā], tad no prokuratūras viedokļa ir arī zināmas problēmas.
Es nevaru tā viennozīmīgi pateikt, ka visi ir tikai ieguvēji. Viennozīmīgi nē,” saka ģenerālprokurors.
Tieslietu ministrijā gan uzsver, ka kopumā reforma sevi attaisnojusi. Savukārt pilnvērtīgi novērtēt reformas rezultātus varēšot pēc dažiem gadiem.
