Klimata un digitālie izaicinājumi
Abu valstu prezidenti sarunā lielu uzmanību veltīja klimata pārmaiņu jautājumiem un tam, ka šajā jomā cieši jāsadarbojas ziemeļu un Baltijas valstīm. Prezidenti bija vienisprātis, ka jāpievērš ne tikai Eiropas, bet visas pasaules sabiedrības uzmanība, lai mainītu ikdienas ieradumus un pēc iespējas mazinātu klimata pārmaiņas. Tāpat tika uzsvērts, ka Latvija un Igaunija Somijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības padomē noteikti būs aktīvas klimata pārmaiņu pozīciju paušanā.
“Mums vajadzētu izveidot pirmo kopīgo iepakojumu depozītu sistēmu.
Tas nav tikai par bundžām, tas ir jautājums par dabu, par Baltijas jūru, par ziemeļu puslodi. Tas ir mazs solis, bet cīnīties pret klimata krīzi varam tikai tad, ja katrs sper šādus mazus soļus,” sacīja Kaljulaida.
Levits uzrunāja Kaljulaidu arī par starptautisko tiesību jautājumiem attiecībā uz digitālā laikmeta izaicinājumiem un demokrātijas stiprināšanu. Abu valstu prezidenti vienojās, ka šis ir aktuāls jautājums, par kuru prezidentu līmenī nepieciešams vairot diskusijas – starptautiskajās tiesībās uzrunāt tematus par demokrātijas, digitālo iespēju un kiberdrošības attiecībām.
Tikšanās laikā tika akcentēta digitālās sadarbības nākotne. “Kā divas digitāli spējīgas valstis, kurās atrodas divi NATO centri (“Stratcom” un “CyberDefence”), kas nodarbojas ar informācijas drošības jautājumiem, mēs paplašināsim mūsu sadarbību, stiprinot NATO digitālajā laikmetā,” sacīja Levits.
Tika pārrunāta arī projekta “Rail Baltic” gaita un Baltijas valstu elektrotīkla sinhronizācijas nozīmība. Abu valstu līderi arī vienojās par to, ka, formulējot katra valsts savu nostāju dažādos Eiropas Savienības jautājumos, ir ciešāk jākoordinē savas pozīcijas, pēc tam iesaistot arī citas valstis. “Un tas nav tik grūti vienkārši tāpēc, ka mums ir līdzīgas un tuvas intereses. Ja mums ir tuvas intereses, tad ir jēdzīgi kooperēties uz šo interešu paušanu Eiropas Savienībā un pasaulē,” piebilda Levits.
Neiztika arī bez runām par pēdējā laika ķildu iemeslu – akcīzes nodokli alkoholam.
“Mūsu attiecības un mūsu biznesa attiecības nav tikai par alus cenu. Bet, protams, mums jārunā arī par alu,” atzina Kaljulaida.
“Mūsu premjerministri jau tikās pagājušonedēļ, un es atbalstu viņus. Viņi centīsies panākt kādu vienošanos. Un uzskatu, ka visām trim Baltijas valstīm šajā jomā jāsadarbojas,” sacīja Levits, uzsverot, ka tas tomēr ir valdību jautājums.
Sirsnīga un atvērta saruna
Abu valstu prezidentu saruna esot bijusi sirsnīga un atvērta. Levits intervijā Latvijas Radio atklāja, ka ar Kaljulaidu pazīstami jau sen, jo 13 gadus strādājuši Luksemburgā ES institūcijās.
Levits apsveica Igaunijas tautu ar Dziesmu svētku tradīcijas 150. gadadienu. Viņš lūdza Igaunijas prezidenti nodot sirsnīgus sveicienus igauņu dziedātājiem par Jāņa Cimzes cildināšanu tikko aizvadītajos Dziesmu svētkos: “Latvieši ar lielu sirsnību uzņēma to, ka Igaunijas Dziesmu svētkos izskanēja cildinājums Jānim Cimzem un tika dziedāta viņa apdarē veidotā tautasdziesma “Rīga dimd!”, liels paldies par šādu cieņas apliecinājumu!”
Divpusējā sarunā prezidenti uzsvēra, ka Latvijas tauta vienmēr būs pateicīga igauņu karavīriem, kas nāca palīgā Cēsu kaujās 1919. gadā, kopā izcīnot mūsu zemes brīvību. “Arī mūsdienās sadarbība turpinās – šodien mēs, abas valstis kopā, attīstām Daudznacionālo Ziemeļu divīzijas štābu,” sacīja Levits.
Tāpat Valsts prezidents pieminēja Baltijas kopīgo sadarbību aizsardzības jomā Baltijas Ministru padomes un Baltijas asamblejas ietvaros. Savukārt Igaunijas prezidente pauda gandarījumu, ka Latvija valsts aizsardzībai 2019. gadā atvēlējusi 2% no IKP.
Uzsver sadarbību digitālajā jomā
Tāpat Levits tikās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu, sarunā lielu uzmanību pievēršot Eiropas Savienības (ES) nākotnes veidošanai un kopīgai dalībvalstu atbildībai. “Esmu pārliecināts, ka Latvija un Igaunija turpmākajos gados politiskajās diskusijās būs ļoti aktīvas valstis, runājot par Eiropas Savienības nākotni un dažādiem modernās identitātes jautājumiem,” sacīja prezidents.
Gan Levits, gan Ratass bija vienisprātis, ka Latvijai un Igaunijai ir liels potenciāls sadarbībai digitālajā jomā, radot kopīgus digitālus pakalpojumus savu valstu iedzīvotājiem. Abu valstu sekmīgā pieredze, veidojot šādus digitālus pakalpojumus, nākotnē varētu tikt nodota arī citām valstīm un izvērsta plašākā reģionālā aspektā.
Valsts prezidents arī atzīmēja, ka viņa komandā strādā Ieva Ilvesa – padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos, kuras klātbūtne ir labs uzsvars, akcentējot un izvirzot priekšplānā digitālos jautājumus Valsts prezidenta dienaskārtībā.
Tikšanās laikā Levits un Ratass pārrunāja arī abu valstu iesaistīšanos NATO stiprināšanā un kopīgo aizsardzības jautājumu izskatīšanā. Igaunijas premjerministrs atzinīgi novērtēja daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” atklāšanu Ādažos un uzsvēra, ka tas ir liels ieguldījums reģionālajā drošībā.
