Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
Pašlaik rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju ir ļoti spēcīgas, un tās atstās sekas uz Krievijas ekonomiku un militārajām spējām, uzskata Levits.
Vienlaikus prezidents atzina, ka visas iespējas vēl nav izsmeltas un ir sankcijas, kuras vēl varētu ieviest. Viņš norādīja uz Latvijas pozīciju, ka visas iespējamās sankcijas ir jāpielieto. Pašlaik notiekot konsultācijas par to.
“Galvenais ir panākt šī noziedzīgā režīma izolāciju no pasaules līdzīgi, kā tas ir ar Ziemeļkoreju, jo šāds režīms apdraud ne tikai Ukrainu, bet apdraud Eiropu, visu pasauli,” piebilda Levits.
Prezidents gan atzina, ka Eiropā pastāv dažādi viedokļi, jo dažas valstis nonākušas atkarībā no Krievijas energoresursu piegādēm. “Taču tās ir sapratušas to un arī cenšas to mazināt,” pauda Levits.
Latvijas Valsts prezidents kategoriski nosodīja Krievijas agresiju pret Ukrainu.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
