"Ar to – attiecībā uz izdošanas jautājumu – tas ir jau Dānijas jautājums, un Latvija ir darījusi visu iespējamo, lai Dāniju pārliecinātu, ka tas nebūtu tik labi. Bet Dānija ir suverēna valsts, un Dānija rīkojas atbilstoši saviem likumiem. Attiecībā uz Dienvidāfriku, kur ir runa par tālāko Latvijas pilsoņu likteni, tādā gadījumā šeit ir nepieciešama vienošanās. Un mēs liksim priekšā ar Dienvidāfriku vienoties par šādu sadarbību, kas protams nāks par labu tiem Latvijas pilsoņiem, kuri tur atrodas," stāstīja Levits.
Atbildot uz jautājumu, vai Latvija Misānes lietā ir izdarījusi visu, ko varēja, Levits atbildēja: "Es domāju – Saeimas rezolūcija ir tas stiprākais politiskais instruments, ko Latvija var izdarīt. Bet mums šeit ir darīšana ar citu valsti, kurai ir savi likumi. Un līdz ar to mēs esam izdarījuši to, ko mēs varam izdarīt, ko mēs tagad varam izdarīt. Un tagad jādomā tālāk – kā Latvijas pilsoņiem atvieglot šo situāciju Dienvidāfrikā."
Vēstulei pievienots Latvijas piedāvājums divpusējā līguma noslēgšanai ar Dienvidāfriku par tiesisko sadarbību krimināllietās.
Levits īsi informēja Pando par Kristīnes Misānes lietu. Pando sacīja, ka pēc atgriešanās Dienvidāfrikā nodos šo ziņu arī tieslietu ministram tālākam darbam.
Abas puses apmainījās ar viedokļiem par Eiropas Savienības un Āfrikas kontinenta dialogu un Dienvidāfrikas lomu šajā procesā.
KONTEKSTS:
Par sadarbību ar Dienvidāfriku politiķi sāka runāt pēc tam, kad atklājās, ka Dānija grasās izdot Dienvidāfrikai Latvijas pilsoni Kristīni Misāni.
Viņa 2018. gada maijā no DĀR aizbēga uz Latviju. Kristīne atzina, ka tādējādi pārkāpusi jaunākā bērna – savas meitas – saskarsmes tiesības ar tēvu, kurš ir DĀR pilsonis. Kristīne par vardarbību no vīrieša puses jau bija vērsusies Dienvidāfrikas tiesībsargājošajās iestādēs, taču tas vīrieti sadusmoja vēl vairāk, un apdraudēta bijusi ne vien Kristīnes, bet arī meitas dzīvība un veselība.
2018. gada decembrī Kristīni, kura lidoja darba darīšanās, Dānijas lidostā aizturēja un apcietināja, jo Dienvidāfrika pēc bērna tēva apsūdzības viņu izsludināja meklēšanā par bērna nolaupīšanu, dokumentu viltošanu un citiem pārkāpumiem. Kristīnei draud cietumsods līdz 15 gadiem, informēja viņas ģimene, norādot uz sliktajiem Dienvidāfrikas ieslodzījuma vietu apstākļiem.
Lai gan Dānija vērsās pie Latvijas, mūsu valsts prokuratūra savu pilsoni neizprasīja izdošanai tiesāšanai Latvijā, jo noziegumu neuzskata par pārāk smagu. Tikai pērnā gada beigās Ģenerālprokuratūra aizsūtīja Dānijai vēstuli ar lūgumu apturēt Kristīnes izdošanu Dienvidāfrikai šīs valsts cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.
Saeima nolēma lūgt Dānijas parlamentu un tiesībsargājošās iestādes palīdzēt rast risinājumu, lai Latvijas pilsone Misāne netiktu izdota DĀR.
