Ziņu speciālizlaidums

Intervija ar Aleksandru Kiršteinu

Ziņu speciālizlaidums

Saruna ar Veltu Čebotarenoku un Einaru Repši

Valsts Prezidenta Egīla Levita runa 14. Saeimas pirmajā sēdē

Levits 14. Saeimas pirmajā sēdē: Nešaubos – jums nāksies dzēst ne vienu vien krīzes ugunsgrēku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 1 mēneša.

Nešaubos, ka jums nāksies dzēst ne vienu vien krīzes ugunsgrēku, tāpēc jaunajai Saeimai un valdībai jābūt reformu Saeimai un valdībai. Tā, uzrunājot jauno, 14. Saeimu pirmajā sēdē, sacīja Valsts prezidents Egils Levits. 

ĪSUMĀ:

  • Levits uzrunu sāk ar norādi, ka 14. Saeima darbu sāk krīžu laikā.
  • Prezidents uzsvēra – nākamajai Saeimai un valdībai jābūt reformu Saeimai un valdībai.
  • Levits norādīja uz trim jomām, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, – izglītība, ekonomika un drošība.
  • Pēc prezidenta teiktā, uzdevums izglītības jomā – veidot izglītotus un pasaulē konkurētspējīgus cilvēkus.
  • Saistībā ar ekonomikas jomu Levits akcentēja enerģētisko neatkarību, energocenu krīzi, Eiropas Zaļo kursu.
  • Levits arī uzsvēra trīs drošības pīlārus – ārējo apdraudējumu, iekšējo drošību un civilo aizsardzību. 
  • Prezidents jaunajai koalīcijai novēlēja būt kolektīvi atbildīgai sabiedrības priekšā, opozīcijai – darboties bez demagoģijas

Sveicot jauno Saeimu pirmajā darba dienā, Levits deputātiem uzsvēra: "Jūs sākat darbu krīžu laikā."

Kā krīzes Levits minēja Krievijas agresiju un tās iebrukumu Ukrainā, kas "Eiropā ir lielākais apdraudējums kopš Otrā pasaules kara". Tāpat Levits minēja kovida pandēmiju, kas, lai arī šķiet ir atkāpusies, vēl nav beigusies. Valsts prezidents arī norādīja uz energocenu krīzi, kas skar katru Latvijas ģimeni. Visbeidzot Levits atzīmēja – pasaules ekonomika strauji palēninās, inflācija, it īpaši Latvijā, ir desmitgadēs augstākā.  

Levits uzrunā arī pieļāva, ka nākamajā, 15. Saeimā, visticamāk, atkal nomainīsies divas trešdaļas deputātu. Tāpēc prezidents aicināja jaunievēlētos deputātus turpmākos četrus gadus strādāt koncentrēti un atbildīgi, lai 2026. gadā kolēģiem un sabiedrībai varētu teikt, ka viņi ir labi pastrādājuši.

Reformu Saeima un reformu valdība

Līdz ar to prezidents uzsvēra, ka nākamajai Saeimai un valdībai jābūt reformu Saeimai un valdībai.

"Tomēr vienlaikus krīzes pārvarēšanas laikam ir jābūt reformu laikam. Latvija atpaliek. Atpaliek Eiropā un atpaliek no Baltijas kaimiņiem. 14. Saeimai ir jābūt Saeimai – reformētājai. Valdībai – reformu valdībai.

Jums jāaptur Latvijas ilgstošā atpakaļslīdēšana, kas ir sākusies jau iepriekšējos Saeimas sasaukumos. Latvijai pēc četriem gadiem ir jābūt drošākai, konkurētspējīgākai un labāk pārvaldītai," atzina prezidents.

Levits runā norādīja uz trim valstij stratēģiski svarīgākajām jomām, kurām būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai sasniegtu iepriekš minēto. Proti, izglītība, ekonomika un drošība.

Izglītība, ieguldījums zinātnē un pētniecībā

Saistībā ar izglītības jomu Levits sacīja, ka Latvijai vajadzīgi tādi cilvēki, kas ir izglītoti, kuri var konkurēt pasaulē un kuri kuri izjūt savu piederību Latvijai, latviešu valodai un kultūrai. Levits sacīja: "Palīdzēt veidoties šādam cilvēkam ir visas Latvijas izglītības sistēmas uzdevums, sākot ar bērnudārzu, skolu, augstskolu un beidzot ar vēl radāmo mūžizglītības sistēmu."

Tomēr ar izglītības sistēmu ir problēmas, pauda Levits: "Jau 30 gadus izglītība un zinātne kā prioritāte pārceļo no vienām partiju priekšvēlēšanu programmām uz nākamajām. Bet vezums uz priekšu kust grīļīgi un lēni. Gadiem tiek runāts par skolu tīkla sakārtošanu. OECD izglītības reitingos mēs esam tā pa vidu, tālu atpaliekot no Igaunijas, kas pieder pie pasaules līderiem."

Levits arī sacīja: "No 2025. gada visiem bērniem jāmācās skolā vienotā valsts valodā. Šis lēmums pēc 30 gadu ilgas un gļēvas izvairīšanās tagad beidzot ir pieņemts. Un es domāju, ka vēsturnieki, atskatoties uz 13. Saeimas darbu, noteikti teiks, ka no ilgtspējības viedokļa, šis bija svarīgākais 13. Saeimas lēmums. Taču trūkst latviešu valodas skolotāju."

Tāpat Levits uzskata, ka Latvijā trūkst STEM jeb dabaszinātņu priekšmetu skolotāju.  Viņš norādīja: “Šeit nepieciešama ātra valsts iesaistīšanās. Skaidri kritēriji un termiņi skolu tīkla sakārtošanai. Īpašs atbalsts studentiem disciplīnās, kurās trūkst skolotāju. Piemaksas skolotājiem jomās, kurās ir apdraudēta kvalitatīva izglītība. It sevišķi tas attiecas uz latviešu valodas un dabaszinātņu priekšmetu skolotājiem.”

Prezidents norādīja, ka Latvijas ilgtspējīga attīstība var balstīties vienīgi zinātnē, pētniecībā, tehnoloģijās, inovācijās un attiecīgi kvalitatīvā augstākajā izglītībā. 

Levits uzskata, ka izglītības sakarā liela nozīme ir ieguldījums zinātnē un pētniecībā. Prezidents norādīja, ka nākamajos četros gados zinātnes un pētniecības finansējums jāpalielina līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta, kas tagad ir 0,7%.

Pie izglītības, zinātnes un tehnoloģiju jomas pieder arī digitalizācija, uzskata Levits: “Tai ir pieejami lieli Eiropas līdzekļi. Mēs līdz šim nespējam tos pilnvērtīgi izmantot. Mums ir atsevišķi izcili jaunuzņēmumi, kuru programmas un produkti tiek izplatīti visā pasaulē. Taču kopumā sabiedrības digitālās prasmes ir zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Tās steidzami ir jāattīsta. Beidzot arī jāievieš programma “Dators ikvienam bērnam”.”

Levita ieskatā valsts pārvalde ir diezgan labi digitalizēta, taču tā nav sasaistīta vienotā digitālā sistēmā: “Digitālais dizains, kas nav estētikas, bet gan pieejamības jautājums, parasti ir vājš. Tās pilnais potenciāls netiek izmantots. Vienlaikus atgādināšu, ka digitalizācija nedrīkst kļūt par fetišu vai naudas apguves avotu. Digitalizācijai katrā konkrētā gadījumā ir jāved pie reāliem uzlabojumiem un līdzekļu ietaupījuma. Tas it sevišķi attiecas uz valsts pārvaldi. Tur, kur reāla komunikācija starp cilvēkiem tiek aizstāta ar automatizētu atbildi vai lēmumu pieņemšanu, cilvēks nedrīkst tikt atstāts strupceļā, kur viņš ar savu jautājumu netiek tālāk vai netiek pie rezultāta. Tas, dārgie deputāti, ir tiesiskas valsts un līdz ar to Satversmes jautājums.”

Tāpat digitalizācija nedrīkst novest pie privātuma vēl tālākas erozijas, tā nedrīkst novest pie vēl intensīvākas cilvēku digitālās novērošanas un kontroles, atzina Levits. 

Enerģētika, energocenu krīze, Eiropas Zaļais kurss

Saistībā ar ekonomikas jomu Levits akcentēja enerģētisko neatkarību un Eiropas Zaļo kursu.

Prezidenta ieskatā Eiropas Zaļā kursa mērķis ir gan samazināt līdzšinējās ekonomikas postošo ietekmi uz klimatu un vidi, gan transformēt ekonomiku, kurai nākotnē jābalstās uz tīrām vai tīrākām tehnoloģijām un izglītotiem cilvēkiem. 

"Tas nepieciešams, lai paaugstinātu eiropiešu labklājību. Bet tas nepieciešams arī lai stiprinātu Eiropas autonomiju, Eiropas suverenitāti pasaulē, it sevišķi neatkarību no autoritāriem konkurentiem un autoritāriem varas centriem. Šai zaļajai transformācijai Eiropas Savienība ir atvēlējusi lielus līdzekļus. Zaļais kurss ir Latvijas interesēs. Tas piedāvā pietiekoši daudz iespēju, to pielāgot mūsu specifiskajai situācijai un mūsu, Latvijas vajadzībām. Mūsu vitālās interesēs ir nevis līdz pēdējam izmisīgi pretoties šai transformācijai, bet tieši otrādi, būt tās priekšgalā. Priekšgalā Eiropai, jo patlaban visi ir vienādās starta pozīcijās. Un mēs varam būt priekšgalā, ja mēs to gribam un spējam mērķi pārvērst konkrētā politikā. Tādā veidā mēs iegūsim mums nepieciešamo ekonomikas paātrinājumu," atzina Levits.

Prezidenta ieskatā, enerģijas nodrošinājums un neatkarība ir skatāma kopsakarā ar pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem. Levits sacīja: “Šaubos, vai mums ir mazāk vēja un saules kā kaimiņvalstīs. Tomēr jau tagad Igaunijā iegūst trīs reizes un Lietuvā septiņas reizes lielākas jaudas no vēja enerģijas. Ar tādu pašu lēnīgumu mēs nesasniegsim 2030. gadam noteiktos mērķus – 50% atjaunīgās enerģijas gala patēriņā.”

Tādēļ būtu tikai saprātīgi, ka šī pirmā svarīguma līmeņa politika būtu koncentrēta atsevišķā ministrijā, kurā vienkopus tiktu apvienotas patlaban pa dažādām ministrijām izmētātās pārvaldes struktūrvienības, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem, uzskata Levits: “Tas, protams, nenozīmē valsts kopējā ierēdņu skaita palielināšanu, kas mums ir ap 4000, bet gan izpildvaras pārstrukturēšanu tā, ka tā var mērķtiecīgāk un efektīvāk veikt savus uzdevumus. Mums ir vajadzīga skaidra, konceptuāla enerģētikas, vides un klimata politika Zaļā kursa ietvaros, kam jābūt nākamās valdības prioritātei.”

Tāpat prezidents arī vērsa uzmanību uz energocenu krīzi, gaidāmo ziemu un enerģijas nodrošinājumu: šīs ziemas izaicinājums vēl ir tikai priekšā, vēl būs jātiek galā ar augstajām energocenām, bet esot ļoti labi, ka valstī jau ir izstrādāta sistēma, kā to izdarīt.

Levits norādīja, ka arī darbaspēka prasmju paaugstināšanas un pārkvalifikācijas joma ir vāji pārvaldīta: “Mums nav koordinācijas starp valsts attīstības plāniem un darbaspēka politiku. Nav politiskas atbildības par gala rezultātu. Latvijai nepieciešami darbinieki digitālajai, inovatīvajai, zaļajai ekonomikai. Tas nav labklājības, bet gan ekonomikas politikas uzdevums. Tas ir saistīts arī ar demogrāfijas, ģimenes un bērnu politiku. Mēs nevaram turpmāk no šī jautājuma izvairīties. Turklāt uzskatu, ka imigrācija no trešajām valstīm nav risinājums. Tā būtu pieļaujama, lai atsevišķos gadījumos piesaistītu augsti kvalificētus darbiniekus, piemēram, zinātniekus, inženierus. 

Mūsu ekonomika ir jābalsta uz mūsu pašu cilvēkiem. Taču vairāk jāveicina latviešu remigrācija.  

Tādēļ jaunajā valdībā nepieciešama konceptuāla, vienota un integrēta demogrāfijas, ģimenes un bērnu politika un par to atbildīgs konkrēts valdības loceklis."

Trīs drošības pīlāri

Savukārt saistībā ar drošību Levits uzsvēra trīs pīlārus jeb balstus – ārējo apdraudējumu, iekšējo drošību un civilo aizsardzību. 

Viņš atzina, ka Latvijas ārējā drošība ir atkarīga no valsts iesaistes Eiropas Savienībā un NATO, kur Latvijas Nacionālie bruņotie spēki jau pierādījuši, ka ir sagatavoti ļoti augstā līmenī.

“Atbilde uz Krievijas imperiālistisko karu pret Ukrainu ir jauna NATO drošības stratēģija, kas tika pieņemta šī gada jūnijā Madridē. Sadarbībā ar Kanādu NATO spēki Latvijā palielināsies līdz daudznacionālas brigādes līmenim. Mūsu Nacionālie bruņotie spēki kopš 2014. gada ir nostiprināti priekšzīmīgi. Varu apliecināt, ka NATO līmenī mūsu karavīru kvalifikācija tiek vērtēta ļoti augstu. Tagad mums ir jāpadara atlikusī darba daļa – nepieciešams palielināt Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas. Tāpēc es aicinu Saeimu iespējami ātri pieņemt Valsts aizsardzības dienesta likumu, lai pirmais iesaukums varētu īstenoties jau nākamajā vasarā,” atzīmēja Levits. 

"Pateicoties arī Latvijas mērķtiecīgajai ārpolitikai, kopš kara sākuma Eiropas politikas gravitācijas centrs ir pārvirzījies uz Baltijas un Polijas pusi. Šī ietekme ir jānostiprina. Tādēļ ir jāstiprina mūsu diplomātiskā  dienesta kapacitāte," sacīja prezidents.

Attiecībā uz iekšējo drošību Valsts prezidents norādīja, ka šī joma aizvien nav nostiprināta – policijā trūkst ceturtā daļa darbinieku, infrastruktūra ir nolaista, visiem iekšlietu dienestiem trūkst moderna aprīkojuma, atalgojums ir neadekvāts, izglītība ir atpalikusi. 

Levits uzskata, ka situācijai ir kardināli jāmainās: “Ja šis otrais pīlārs nefunkcionēs, tad visa drošība nebūs nodrošināta. Tādēļ nākamajai valdībai ir jāsagatavo skaidra programma ar mērķi, ka iekšējās drošības dienesti nākamajos gados sasniedz tādu pašu līmeni kā mūsu Nacionālie bruņotie spēki. Ir nepieciešama ceļa karte, lai katru gadu sekotu līdzi panāktajam un vēl darāmajam, lai sasniegtu šādu augstu līmeni, kādu ir sasnieguši Nacionālie bruņotie spēki.”

Visbeidzot Levits aicināja pievērst uzmanību arī civilajai aizsardzībai, kuru "līdz šim neviens neuzskatīja par aktuālu".

Prezidents norādīja: "Mums pastāv sistēma, kurā daudzi piedalās, bet nav skaidras atbildības. To labi redzējām Covid-19 krīzes laikā. Sistēma nevar būt efektīva bez centrālās koordinācijas. Es aicinu izveidot stabilu un pastāvīgu institucionālu ietvaru, kas nodrošinātu vienotu valsts līmeņa koordināciju katastrofu vai krīžu pārvaldīšanā, iesaistot pašvaldības un iedzīvotājus. Šādam krīžu vadības centram jāatrodas Ministru prezidenta vai cita Ministru kabineta locekļa pakļautībā.”

Jaunajai koalīcijai jābūt kolektīvi atbildīgai sabiedrības priekšā; opozīcijai jāstrādā bez demagoģijas 

Runas noslēgumā Levits pievērsās arī topošajai koalīcijai un opozīcijai, kā arī līdzšinējai valdības struktūrai.   

Prezidents uzskata, ka ir jāmaina līdzšinējā valdības struktūra, kas esot “sklerotiska”. Proti, katra ministrija darbojas atsevišķi, neskatoties, ko dara citas ministrijas. Levita ieskatā šajā sistēmā nedarbojas modernai sabiedrībai raksturīga pārnozaru politika. 

Prezidenta ieskatā jaunajai valdībai būtu nepieciešams atšķirt pirmā līmeņa politikas no otrā līmeņa politikām jeb sadalīt prioritātes. Taču tas nenozīmē, ka otrā līmeņa politiku vajadzētu atstāt novārtā.

Jaunās valdības deklarācija būs topošās koalīcijas sarežģītākais pienākums, uzskata Levits, norādot, ka tajā jāparedz visas politikas jomas, ne tikai viņa trīs iepriekš minētās.

Prezidents pauda viedokli, ka pirmskara valdību sastādītāji bijuši gudrāki par līdzšinējiem, par piemēru minot ministru biedru izraudzīšanos un pirmā un otrā līmeņa Ministru kabineta locekļus.

“Es runāšu par svarīgākajām bet ir jābūt nosegtām visām – sociālajai politikai, labklājībai, veselības politikai, kultūras politikai. Jābūt vienošanās par konkrētiem soļiem katrā no tām. Iespējams, tos var diferencēt laikā, kas jāizdara pirmajā, otrajā vai trešajā gadā. Tikai tad darbs pie valdības deklarācijas parādīs, vai šī koalīcija var sākt darbu, vai ir pietiekoši daudz vienošanos par to, ko tā darīs,” atzīmēja Levits. 

Levits norādīja: “Jāņem vērā, ka šīs jomas nav uz visiem laikiem iekaltas akmenī. Tās var mainīties gan atkarībā no aktuālās politikas situācijas, gan atkarībā no valdības prioritātēm. Piemēram, enerģētikas politika, kas līdz šim bija departamenta līmenī, un viens departaments veidoja enerģētikas politiku! Tai ir jābūt absolūtai valdības pirmajai prioritātei! Citā koalīcija noteikti būtu citas prioritātes, kam būtu jāatspoguļojas arī attiecīgā valdības struktūrā. Tādēļ valdības struktūrai modernā Eiropas parlamentārā demokrātijā ir jābūt elastīgai, piemērojoties gan vajadzībām, gan valdības prioritātēm.”

Nākamajai koalīcijai Levits novēlēja darboties kā komandai, “bez iekšējām greizsirdībām un bez savstarpējas bakstīšanās”, vienmēr apzinoties, ka koalīcija darbojas kopīgu mērķu labā, par kuriem tā vienosies, un ka koalīcijas partneri visi sabiedrības priekšā būs kolektīvi atbildīga par rezultātu. “Jūs nevarēsiet izcelties uz jūsu kolēģu rēķina. Vēlētājs jūs vērtēs kolektīvi,” piebilda Levits.

Savukārt opozīcijai Levits novēlēja darboties konstruktīvi, bez demagoģijas un populisma, kas vedot uz nekurieni.  “Es aicinu koalīciju ieklausīties un ņemt vērā konstruktīvus opozīcijas priekšlikumus,” pauda prezidents.

KONTEKSTS:

13. Saeima uz pirmo sēdi sanāca 2018. gada 6. novembrī un 2022. gada 27. oktobrī aizvadīja savu pēdējo sēdi.

Savukārt otrdien, 1. novembrī, uz pirmo sēdi sanāca jaunievēlētā 14. Saeima.

14. Saeimas vēlēšanas notika 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: ''Jaunā Vienotība'', Zaļo un Zemnieku savienība, ''Apvienotais saraksts'', Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti