Teju katrs ceturtais skolēns laukos jeb 23% 1.–6. klašu grupā un 24% 7.–12. klašu grupām nav nodrošināts ar datoru attālinātā mācību procesa laikā, liecina pagājušā gada nogalē veiktais Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pētījums Latvijas izglītības iestādēs. Arī ģimenēm nav viegli saviem spēkiem nepieciešamo tehniku sagādāt. Ogrēnietei Solvitai Vārpiņa mājās attālināti mācās 4. un 5. klases skolēns. Kopš aizvadītā gada marta teju gadu mācību process ar nelieliem pārtraukumiem notiek attālināti. Solvita aprēķinājusi, ka no ģimenes budžeta tam jau iztērēti 1500 eiro.
“Man bija jāpērk paralēli divi jauni telefoni, jo agrāk mums bija podziņu telefons. Lai viņam būtu pieeja internetam, jo viņam tas mājas darbs ir jābildē, jāpievieno. Man ir jānodrošina divi datori, ejoši datori, plus interneta pieslēgums. Tātad kurš mums to visu atlīdzinās? Tas valsts līmenī ir jādomā,” atzīmēja divu skolas vecuma bērnu mamma Vārpiņa.
Aizvadītajā nedēļā Ogres novada skolas saņēma 320 jaunus datorus, ko iegādājās pašvaldība. Tie paredzēti katram 7. un 10. klases skolēnam jaunā izglītības satura apguvei un mobilās datora klases aprīkošanai. Gada nogalē no Izglītības un zinātnes ministrijas pašvaldība saņēma 85 datorus, tomēr tas nebija pietiekošs skaits uz visām novada skolām. Šobrīd gan pašvaldības iegādātie datori tiek izsniegti arī citu klašu skolēniem, lai nodrošinātu attālināto mācību procesu.
Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs skaidroja: “Šis nozīmīgais datoru papildinājums ļaus atrisināt daudzas problēmas ar datoru pieejamību ģimenēm, tas ir nozīmīgs un svarīgs atbalsts.”
LPS norāda, ka labākā situācijā ir Rīgas skolēni. Tur tehniskais nodrošinājums 1.–6. klašu grupās trūkst nepilniem 15%,, bet 7.–2. klašu grupā 16%.
“Starpība būtiska – 9%, starp Rīgu un starp laukiem,” atzina LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
LPS uzsver, ja šobrīd valstī attālinātais mācību process ir obligāts un Izglītības likumā noteikts, ka, arī mācoties klātienē, ir iespējama attālinātā mācīšanās, izmantojot digitālās ierīces, tad tam jāparedz arī valsts finansējums, nevis pašvaldībām vai pašiem vecākiem jānodrošina izglītības kvalitāte pēc savas finanšu rocības.
“Pašvaldības, jā, no saviem līdzekļiem novirza, bet tikai tad būs rezultāts, ja tā būs valsts noteikta programma,” pauda Dundure.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) skaidro ka jau kopš 2018. gada skolas pakāpeniski tiek aprīkotas ar digitālajām ierīcēm. Arī attālinātā mācību procesa laikā jau pavasarī 5300 viedierīces un decembrī 6200 portatīvie datori tika izsniegti skolām. Ministrija norāda, ka arī pašvaldībām ir jāiesaistās tehniskā nodrošinājuma pilnveidē.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš norādīja: “Mēs arī esam aicinājuši Latvijas Pašvaldību savienību iepirkt šīs ierīces un pašvaldību līmenī tās iegādāties. Finanšu ministrs, piemēram, nesen norādīja, ka pašvaldību kasēs ap 600 miljoniem stāv neapgūtas naudas, finanšu resursu, ko var izmantot.”
Tikmēr pašvaldībās norāda, ka valsts, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes sadalījumu pašvaldībām un ieviešot kompetenču pieeja mācību saturā, uzliek vietvarām papildu finansiālo slogu, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības apguvi. Savukārt ministrija informē, ka pašvaldībām būs pieejami 10,5 miljoni eiro programmas naudas, kompensējot 70% no izdevumiem, kas būs iztērēti skolu datortehnikas iegādei.
KONTEKSTS:
Visi skolēni patlaban mācās attālināti. 7.–12. klašu skolēniem mācības attālināti notiek kopš rudens brīvlaika, 5.–6. klašu skolēniem – kopš 7. decembra, bet 1.–4. klašu skolēniem – kopš 25. janvāra. 1.–6. klašu skolēniem par nedēļu pagarināja ziemas brīvlaiku, bet 1.–4. klašu skolēniem – vēl par divām nedēļām, līdz arī jaunāko klašu bērni 25. janvārī atsāka mācības attālināti.
