Viņa norādīja, ka sistēma mēdz nestrādāt no plkst. 11 līdz plkst. 14. Tagad gan pamazāk kļūstot labāk.
Vēl viena problēma ir aptieku nespēja apstrādāt e-receptes, kā arī fakts, ka tajās neparādās medikamentu ķīmiskie nosaukumi. Tas nozīmē, ja aptiekāram prātā ir citas zāles un to nosaukums, tad pacientam ir jāmaksā lielāks līdzmaksājums.
Kopumā gan ģimenes ārstu attieksme pret e-veselības sistēmu ir atturīga. Ja tā strādā, tad viss ir labi, ja nestrādā, tad ir problēmas.
No 2018. gada 1. janvāra uzsāktā obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska. Pirmajā darbības dienā sistēmā bijuši arī ilgstoši tehniski traucējumi, un pirmajās dienās ne visi ģimenes ārsti vispār izmantoja šo sistēmu.
E-veselības sistēmas izveidē kopumā tiks ieguldīti 15 miljoni eiro, un finansējums vajadzīgs arī ikgadējai uzturēšanai.
Jau iepriekš izskanēja kritika par to, ka sistēma pašlaik darbojas tikai elektronisko recepšu un slimības lapu izsniegšanai, lai gan, sākot sistēmas izstrādi, bija paredzētas, daudz plašākas funkcijas un vairāk informācijas par pacientiem.
