Panorāma

Jauniešiem sola garantijas bezdarba gadījumā

Panorāma

Vīrietis nodzīvo visu mūžu bez personu apliecinošiem dokumentiem

Godina "Virsaiti" un tā komandu

Latvijas pirmā militārā kuģa «Virsaitis» vraku tomēr neizcels

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Latvijas kara flotes pirmais flagmanis “Virsaitis” paliks jūras dzelmē. Kuģa vraks ir stipri cietis un izcelšana būtu ļoti sarežģīta un dārga. Tā paziņots pēc ekspedīcijas uz vēsturiskā kuģa bojā ejas vietu. Vraka atrašana pirms vairākiem gadiem bija sensācija, un izskanēja minējumi, ka kuģi varētu izcelt.

Latvijas jūras spēku kuģis “Rūsiņš” ieradies Tallinā, lai dotos uz Somu jūras līci, kur Otrā pasaules kara laikā nogrima Latvijas pirmais militārais kuģis. Pēc okupācijas padomju režīma visus latviešu jūrniekus un kuģus iekļāva PSRS flotē. Piedaloties evakuācijā no Hanko pussalas, 1941.gada decembrī Virsaitis uzskrēja uz mīnas un nogrima netālu no Somijas piekrastes.

«Virsaiša» vraku nejauši atrada 2005.gadā somu nirēji, kas meklē nogrimušus padomju militāros kuģus. „Vairākas reizes nirām pie vraka. Tas bija sliktā stāvoklī un bija grūti identificēt, kas tas ir par kuģi. Vairākus mēnešus vēlāk mūsu uzmanību pievērsa dažas detaļas. Un bija liels pārsteigums uz zvana sāna ieraugot kuģa vārdu «Virsaitis»,” stāsta Somijas kompānijas „Dives of the dark” pārstāvis Jarmo Kusinens.

Latvijas pirmā flagmaņa zvans turpmāk glabāsies Kara muzejā. „«Virsaiša» atrašana ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem mūsu militāri politiskajā vēsturē pēdējos gados. Tas ir nozīmīgs artifakts, kas ir atrasts. Nav jēgas vilkt ārā vraku, bet zvans atgādinās,” saka Kara muzeja direktora vietnieks Juris Ciganovs.

Latvijas jūras spēku ūdenlīdēji dodas izpildīt vēl vienu emocionālu uzdevumu. Lai godinātu «Virsaiša» apkalpi, viņi nolaižas dzelmē - un pie vraka jāpiestiprina piemiņas plāksne. „Diezgan daudzi jūrnieki bija izglābti, bet somu daiveri stāsta par daudziem līķiem, kas tur vēl ir. Tur bija ar arī cilvēki no Hanko garnizona, ko evakuēja, iespējams, arī civilie. Pēc atmiņām, tā bija vācu mīna, kam uzskrēja virsu,” stāsta Ciganovs.

„Tā tomēr ir kapa vieta, un to nevar pārāk aiztikt. Es uzskatu, ka kuģim jāpaliek tur, kur viņš ir,” pauž Jūras spēku flotiles komandieris Rimants Štrimaitis.

Parasti Jūras Spēku nirēji trenējas un darbojas 40-50 metru dziļumā, bet šoreiz - 70 metru dziļumā. Pēc pusstundas nirēji atgriežas. „Vakar nolaidāmies, šodien, rīt nirsim. Jāatstāj kuģis kāds bija. Tas parāda, ka tas līmenis, ko mēs veicam un darām, atmaksājas. Starp Baltijas valstīm tā mums ir pirmā dziļūdens operācija,” atzīmē Jurijs Timofejevs, Jūras Spēku Ūdenslīdēju mācību daļas priekšnieks.

Pirms došanās mājup, jūrā tiek nolaisti vainagi. Arī šodienas Latvijas armijā ir kuģis, kas turpina nest vēsturiskā flagmaņa vārdu. “Virsaitis” ir lielākais štāba un apgādes kuģis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti