Citskovskis skaidroja, ka pieņemtie likuma grozījumi ļaus ne tikai dubultpilsonību, bet arī multipilsonību, proti, personai var būt neierobežots skaits citu valstu pilsonību. Tai pat laikā viņš piebilda, ka praksē nav vienkārši iegūt valstu pilsonības.
„Tā realitāte ir tāda, ka ir 21.gadsimts un mobilitāte ir tik liela, ka ir reāla nepieciešamība pēc šo un citu valstu pilsonības, lai viņi justos kā pilntiesīgi locekļi valstī. Ierobežojums – vai nu Latvija vai cita valsts – noved pie tā, ka personas atsakās no Latvijas pilsonības, mēs zaudējam mūsu pilsoņus, kuri var nebūt zaudējuši interesi par Latviju un lojalitāti pret Latviju, bet apstākļi mītnes zemē ir tādi, ka viņi izvēlas tās valsts pilsonību,” skaidroja Citskovskis.
Kā informēja PMLP pārstāvis, līdz šim gadā vidēji 300 personas no pilsonības atteicās pašas un vēl līdz simts personām - piespiedu kārtā ar tiesas starpniecību pilsonība tika atņemta.
Iepriekš ziņots, ka ceturtdien Saeimas deputāti trešajā, galīgajā lasījumā, pieņēma gandrīz divus gadus izstrādātos Pilsonības likuma grozījumus, kas pieļaus dubultpilsonību Latvijā no šā gada oktobra.
Līdz ar likuma grozījumiem atļāva gan dubultpilsonības iespējamību, gan ar grozījumiem atviegloja pilsonības ieguvi nepilsoņu bērniem.
Deputāti Pilsonības likumu trešajā lasījumā atbalstīja ar 54 balsīm par un 27 opozīcijas frakcijas "Saskaņas centrs" balsīm pret. Pēc balsojuma zālē izskanēja ieturēti aplausi.
Kopumā vairāk nekā piecas stundas ilgušajās debatēs gandrīz pie katra komisijā noraidītā priekšlikuma deputāti debatēja par Latvijas vēsturiskajiem notikumiem, paužot katrs savu skatījumu uz notikušo un pašreizējiem nepilsoņiem pienākošos taisnīgumu.
Pilsonības likums grozīts pirmo reizi 15 gadu laikā, ko 2011.gadā, izmantojot savas likumā noteiktās tiesības, ierosināja toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers.
