Konferences dalībnieki ar nožēlu atzīst – vainīgi pie šīs situācijas ir reklāmdevēji, sabiedrisko attiecību uzņēmumi un paši mediji, kas piekrituši šādiem sadarbības nosacījumiem. Daudziem medijiem gan šāda rīcība ir atklāts biznesa modelis.
Iemesls maksas publikāciju ievietošanai ziņu saturā ir banāls – daudziem medijiem šīs publikācijas dod iespēju gūt ieņēmumus tirgū, kurā valda augsta konkurence, bet koncentrējas maz naudas.
Vienlaikus visi atzīst – apmaksāta satura izplatīšana degradē neatkarīgas žurnālistikas būtību un krāpj medija satura patērētājus. "Situācija ir kritiska. Ja jūs jautātu jebkuram mediju, reklāmas aģentūras vai sabiedrisko attiecību aģentūras pārstāvim, tipiskā atbilde ir – ja mums kaut ko par naudu vajag dabūt, mēs varam jebkurā medijā to nopirkt kopā ar visu žurnālistu, operatoru, stilistu un fotogrāfu," norāda Latvijas žurnālistu asociācijas vadītāja Anda Rožukalne.
Lai situāciju mainītu, visas puses iesaka panākt visaptverošu vienošanos par šādas prakses pārtraukšanu. Konferencē izskanēja aicinājums arī valstij pilnveidot likumdošanu, kas liegtu apmaksātu ziņu materiālu pasūtīšanu valsts iestādēm un pašvaldībām vai ar tām saistītajām iestādēm. "Neminēšu kruš, preses izdevēju pārstāvis ir minējis, ka viņam ir vienalga kāds tur saturs. Viņam reklāmas ir pietiekoši. Mazi melni burtiņi Tas ir jautājums par to, ka pašās izdevniecībās nav pieprasījuma pēc kvalitatīva satura," sacīja žurnāla "Bilance" galvenais redaktors Guntis Rozenbergs.
Eksperti vienā balsī norāda situācija ir jāmaina. Taču izrādās, ka pēc šiem nosacījumiem vairs nedzīvo tikai mediji. "Mums ir tāda rubrika – biznesa veiksmes stāsts. Mēs katru nedēļu atrodam kādu interesantu uzņēmumu par ko pastāstīt. Kad mēs zvanam, viņi jautā – cik par to ir jāmaksā. Viņi zina, ka tā ir prakse. Kad mēs sakām nē, par to nav jāmaksā, ka tas ir mūsu žurnālistikas materiāls un mēs tur rakstīsim to, ko mēs sapratīsim, ir dažādas reakcijas Daļā ir prieks. [...]ir tā,. Ka uzņēmumi atsakās un pasaka: Es tāpat varu nopirkt rakstus, tos kur es nosaku – kas tur būs rakstīts," saka žurnāla "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele.
Apmaksātu ziņu izplatīšanā medijos bez vainas nav arī valsts un pašvaldību iestādes. Nesen "Panorāmā" stāstīts, ka šādu saturu medijiem pasūtīja Izglītības un Zinātnes ministrija. Tāpat rīkojas virkne pašvaldību, kuras ne tika izmanto nodokļu maksātāju naudu ziņu materiālu pasūtīšanā, bet arī pamanās izdot savus laikrakstus, kropļojot kopējo mediju tirgu. "Reģionu pašvaldības izdod arī savus medijus, kas konkurē ar reģionālajiem medijiem. Šie pašvaldības izdevumi tiek izdoti par nodokļu maksātāju naudu. [...]," saka laikraksta "Kurzemnieks" galvenā redaktore Daiga Bitiniece un piebilst: "Tie ir tādi mediji, kuri ir rupors pašvaldības valdošajai pozīcijai."
Lai risinātu sasāpējušo situāciju konferences dalībnieki norāda uz visaptverošas vienošanās nepieciešamību starp mediju, reklāmdevēju, un sabiedrisko attiecību uzņēmumiem. Tajā skaidri jānosaka – nekādu maksas saturau ziņu materiālos. "Ir vienkārši jāpārstāj šo darīt. Es te varu lietot salīdzinājumu. Visi Raimondu Paulu pazīst kā mūziķi. Vienā karjeras punktā Raimonds Pauls nolēma, ka vairs nedzers. Pateicoties šim lēmumam mums ir Raimonds Pauls. Ja viņš nebūtu pieņēmis šadu lēmumu, viņa vienkārši nebūtu. Tas pats ir ar medijiem. Ja mēs kā mediju nozare nepārtrauksim šo atkarību, šo nosacīto alkohola lietošanu, tad ir viens virziens - mediji un žurnālistika tiek degradēta," norāda Ločmele.
Vienlaiukus konferences dalībnieki labo piemēru aicinājuši rādīt arī valstij ne tikai atsakoties no maksas ziņu materiālu izvietošanas, bet ar likumu liegt pašvaldībām izdot pašām savus laikrakstus.
