Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons intervijā Latvijas Radio pauda, ka naudas izglītības sistēmā ir pietiekami daudz, bet “rezultāts ir vismaz viduvējs”. Ja Latvija vēlas sasniegt Rietumu valstu ekonomikas un labklājības līmeni, jābūt labākiem izglītības ziņā, norādīja Dāvidsons.
Tāpēc izglītības sistēmā nepieciešamas pārmaiņas, lai mēs nonākam no viduvējības līdz augstākajam līmenim, uzsvēra Dāvidsons.
Savukārt bankas ekonomists Kristaps Svīķis intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” uzsvēra, ka izglītības sistēmā ir resursi, izcili skolotāji, un, kopīgi mācoties un darot, kā to paredz kompetenču izglītības pieeja, optimizējot resursus, var panākt daudz.
Svīķis gan atzina, ka pārmaiņām izglītības sistēmā nereti trūkst sabiedrības atbalsta, piemēram, jautājumā par skolotāju un skolēnu proporciju, skolu tīkla optimizāciju.
Bet šobrīd jau ir labas iestrādes, lai panāktu to, ka katram bērnam būtu iespēja saņemt izglītību un attīstīt savu talantu maksimāli labi, norādīja Svīķis.
Lai spriestu par izglītības reformām, Latvijas Banka trešdien, 27.septembrī, rīkos tautsaimniecības konferenci, kura pulcēs nozares līderus, ekspertus un iedvesmojošus piemērus, lai kopīgi domātu - kā mums aizvest Latvijas izglītību no pašreizējās viduvējības uz izcilību nākotnē.
Forumā tiks meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem - kā panākt izcilību vidusskolās, ņemot vērā mūsu ierobežotās finanses? Kas šobrīd kavē augstskolu attīstību? Kā gudri izmantot pieejamos līdzekļus, lai pedagogi varētu saņemt cienīgu atalgojumu?
“Latvija vienmēr ir vēlējusies būt pasaules bagātāko valstu vidū, bet to nav iespējams panākt, ja ar domām un darbiem sevi rādām tikai kā lētā darbaspēka valsti. Mūsu bagātības receptes atslēgvārds ir inovācijas, bet to radīšanā atrodamies Eiropas valstu lejas daļā. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo izcilas inovācijas nevar radīt cilvēki, kas pārsvarā gadījumu pie pārslogota un slikti atalgota skolotāja ieguvuši viduvēji vērtējamu izglītību,” teikts bankas paziņojumā par konferenci.
“Izglītībai atvēlētā nauda Latvijā nav maza, bet tā varētu tikt izlietota daudz efektīvāk, tā, lai skolēnu mācību sasniegumu reitingos Latvijas vārds atrastos daudz augstākās pozīcijās nekā pašlaik. Tas nozīmē, ka ir nozīmīgi jāpārskata Latvijas izglītības sistēma, lai tā radītu ne tikai zinošu, bet arī domājošu jaunieti, ko ir izglītojis pieklājīgi atalgots un par savu profesiju lepns skolotājs,” uzsver banka.
Latvijas izglītības sistēmai jāpalīdz katram iedzīvotājam maksimāli attīstīt savas spējas un talantus, @Vejonis #Izglitiba konferencē
— Valsts prezidents (@Rigas_pils) September 27, 2017
Pašas Latvijas Bankas pētījums par iemesliem, kāpēc skolēnu sniegums dažādās skolās atšķiras, secināts, ka to ietekmē skolas lielums, skolotāju atalgojums un arī skolotāju vecums.
Turklāt pētījums parādīja, ka pašu skolotāju rezultāti centralizētajos eksāmenos, ja viņi tos mēģinātu kārtot kā skolēni, nebūt nav spoži, un pašu pedagogu vērtējums nereti būtu zem vidējā.
Viens no konferencē izskanējušajiem piedāvājumiem, kā uzlabot izglītības kvalitāti, ir pakāpeniski samazināt apgūstamo priekšmetu skaitu vidusskolā, taču mācīties tos padziļināti.
