Latvijas balss Eiropas Parlamentā: Andris Ameriks – svarīgi nepieļaut izmaiņas kravu pārvadājumos Eiropā

Andris Ameriks, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, ievēlēts no partijas "Gods kalpot Rīgai". Pārstāv Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu. Līdz šim ilgus gadus bijis Rīgas domes vicemērs.

Amerika teiktais ĪSUMĀ:

Latvijas balss Eiropas Parlamentā: Andris Ameriks – svarīgi nepieļaut izmaiņas kravu pārvadājumos EiropāAiga Pelane
    Aiga Pelane: Daudzi tā īpaši neticēja, ka tiksiet līdz Eiroparlamentam, jums bija visai šaubīga tā pozīcija…

     

    Andris Ameriks: Uz mani varēja labi nopelnīt. Es tikai pēc tam uzzināju, ka ir tāda lieta kā totalizators. Tur mana likme bija viens pret pieci. Tas nozīmē, ka par uzliktu vienu eiro varēja nopelnīt piecus.

    Kā jūs komentētu to, ka daudzi saka, ka jūs vienkārši aizlaidāties uz Eiropu.

    Es gribētu iebilst šādam formulējumam tā iemesla pēc, ka gribēja "aizbēgt" vairāk nekā 300 kandidātu. Tur bija gan ministri, gan Saeimas deputāti un daudzi citi. Tās astoņas vietas parlamentā Latvijai, manuprāt, ir arī liela vēlētāju uzticība. Tas nozīmē, ka nevis – aizbēgt, bet ir jāiegūst pietiekoši liels atbalsts. Turklāt tas atbalsts ir arī tajos daudzajos tūkstošos plusu, kas tiek ielikti, lai varētu vispār būt kā pārstāvis no Latvijas. Līdz ar to tās runas par aizbēgšanu varbūt ir vairāk politiskā polemika šeit, uz vietas, starp Rīgas vietējām partijām.

    Vai jūs sekojat līdzi tam, kas notiek Rīgā, vai tagad visas domas tikai par Eiropas lietām?

    Es esmu "Gods kalpot Rīgai" partijas priekšsēdētājs. Par to tiku ievēlēts pagājušajā gadā kongresā, un manas pilnvaras ir uz diviem gadiem. Es ļoti nopietni sekoju līdzi tam, kas notiek Rīgā. Protams, ja esi Briselē, tur ir sava problemātika. Skaidrs, ka tur ir daudz kas jāapgūst. Tie, kas tur ir jau vairākus sasaukumus, tiem ir vieglāk.

    Bet, jā, es katru dienu sekoju līdzi visam tam, kas notiek Latvijā un Rīgā. Es nedomāju, ka šobrīd tam būtu jāpārvelk strīpa pāri – tagad ievēlēts Eiropā un aizmirsti visu, kas notiek Latvijā.

    Jūs esat Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā. Kāpēc tieši sociālistu grupa, un vai tiešām jūtaties kā sociālists, kādas ir idejas, ko jūs pārstāvat?

    Sāksim ar to, ka es Eiropas Parlamentā esmu reģistrējies kā "Gods kalpot Rīgai" partijas priekšsēdētājs un tātad arī partija "Gods kalpot Rīgai" ir reģistrēta Eiroparlamentā.

    Eiroparlamentā kopā ir septiņas politiskās grupas. Sociālisti ir tie paši sociāldemokrāti, te jāņem vērā arī mūsu sadarbība. Sociāldemokrāti ir ļoti stipri Skandināvijā, kā arī Vācijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā un tā tālāk. Viņi ir otra lielākā frakcija Eiropas Parlamentā aiz Tautas partijas un veido koalīciju.

    Kāpēc es tur esmu? Jā, man ir svarīga arī visa tā problemātika, kura ir kopumā Eiropas Parlamentā, bet man vairāk ir saistība ar transporta lietām.

    Sociālisti tomēr ir vairāk orientēti uz to, lai kapitāla pārdale ir starp dažādām grupām ...

    Es tam nepiekristu. Tas mums no tās klasiskās skolā mācīšanas, kādas tur tās šķiru klasifikācijas ir. Taču šobrīd tas vienojošais faktors praktiski visām frakcijām Eiroparlamentā ir zaļā ideja. Nākotnes jautājumi – piesārņojums, izmeši un tā tālāk, tā saucamā zaļā domāšana. Plus –  jā, ir atsevišķi arī tādas pozīcijas, kas ir sociālā aizsardzība vai rūpes par to, lai būtu vienlīdzīgi darba apstākļi, kas būtu loģiski jebkurā vidē. Es pat nezinu nevienu galēji labēju un reakcionāru uzskatu paudēju. Īstenībā visi šodien saprot, ka nav tādu kā pēc Ļeņina vai Marksa – kapitālisti un proletārieši.

    Sociālists tomēr vairāk vai mazāk iestājas par to, lai bagātie maksā lielākus nodokļus un lai tos var pārdalīt par labu trūcīgajiem.

    Es pašlaik sociāldemokrātu frakcijā jūtos pietiekoši komfortabli, ņemot vērā arī to, kā esmu strādājis Rīgā un kāda bijusi arī mūsu Rīgas sociālā atbalsta politika. Es tur šobrīd nesaredzu problēmas.

    Es neesmu sociāldemokrāts. Jā, neesmu. Es šobrīd pārstāvu lokālu partiju.  Bet arī sociāldemokrātu frakcijā, kurā ir 154 deputātu un kas ir otra lielākā, ir ap 80 vai varbūt 70 dažādu partiju ar dažādiem virzieniem.

    Un tas nebūt nenozīmē, ka tur visi ir ar kaut kādu vienotu partijas piederību.

    Esat loceklis divās komitejās Transporta un tūrisma, kā arī Lūgumrakstu komitejā…

    Arī ar pilnām balsstiesībām vēl trešajā – Zinātnes un industrijas komiteja, kur esmu aizvietotājs.

    Transporta komiteja ir tā, kura lielā mērā nosaka gan aviosatiksmi, gan sauszemes transportu, kā arī kuģošanu un tā tālāk, plus vēl visa ceļu infrastruktūra, visi kohēzijas, kā arī dažādi TNT projekti.

    Kas ir galvenie mērķi, ko jūs gribat sasniegt, darbojoties šajā komitejā. Kāds no tā varētu būt labums Latvijai, Rīgai?

    Pirmām kārtām es tagad saskāros ar iepriekšējā parlamenta noslēgumā pieņemtajiem noteikumiem, kas ir tā saucamā mobilitātes pakete, kura nosaka diskriminējošo attieksmi pret darba ņēmējiem jeb attiecīgās nozares pārstāvjiem Austrumeiropā un Rietumeiropā. Proti, kravu pārvadātājiem pa sauszemi un attiecīgi ar šīs darbības ierobežojumiem. Esmu saņēmis ziņas gan no mūsu Latvijas kompānijām, gan viņu asociācijas, man pat Briselē bijušas tikšanās ar viņiem. Viņi pat uz turieni brauc, lai aizstāvētu savas intereses un sniegtu argumentus, lai tomēr pagrieztu atpakaļ šo Eiropas birokrātiju.

    Proti, būtība ir ļoti vienkārša – šobrīd var ar kravas mašīnu braukt pa visu Eiropu un sniegt savus pakalpojumus.

    Savukārt pēc šīs paketes stāšanās spēkā būs tā –  ja tu brauc no Rīgas uz Parīzi, tad, aizvedot kravu līdz galamērķim, ar tukšu kravu būs jābrauc atpakaļ un tikai tad varēs sniegt nākamo pakalpojumu.

    Vēl jo vairāk, ir jārēķinās, ka šķērsojot katru valsti, ir jārēķina minimālā alga, ko var maksāt, brauciena laikā nedrīkst nomainīt šoferi.

    To visu izdarīja franči, itāļi, spāņi, lai aizsargātu savu tirgu, jo viņi uzskatīja, ka poļi, latvieši, lietuvieši, bulgāri šobrīd savus pakalpojumus sniedz par dempinga cenām. Tas ir pirmais lielais dalījums starp Austrumu un Rietumeiropu, un ar to es arī saskāros transporta komitejā.

    Ko jūs gribat panākt?

    Lai tiktu respektētas vienādas tiesības iegūt darbu un attiecīgi arī sniegt pakalpojumus visas Eiropas mērogā, lai nebūtu šī diskriminācija, lai tomēr tiktu respektēta arī mūsu gan ģeogrāfiskā situācija, gan arī ekonomiskās intereses.

    Tas nenotiek tā, ka varam uzreiz panākt kaut ko konkrētu. Man tiešām vēl ir tikai sākums Eiroparlamentā, vēl ir daudz jāmācās, vēl ir jāsaprot visa Eiropas birokrātija. Ir pagājuši tikai divi mēneši, kopš strādāju, bet es domāju, ka ir jāpanāk kolēģu respekts jeb ieklausīšanās.

    Taču ļoti iespējams, ka nākamajā nedēļā es varētu tikt ievēlēts par Transporta un tūrisma komitejas viceprezidentu.

    Vai jūs domājat arī kaut ko par tūrisma jomu, jo Rīga ir galvenais tūristu pievilkšanas spēks?

    Tas noteikti ir viens no iespējamiem papildu pienākumiem, ko es varētu uzņemties, bet jāatzīst, ka Eiropas līmenī šobrīd ir nedaudz citas prioritātes, kas radušās pēc vairāk nekā 100 gadus vecās angļu kompānijas "Thomas Cook" bankrota. Kā vispār aizsargāt tūrisma nozari, jo puse no Grieķijas viesnīcām bankrotē un ne tikai? Tas šobrīd rada lielāku stresu nekā pēc finanšu krīzes, kas bija 2008. gadā. Īpaši tūrisma nozarei Kiprā, Grieķijā. Vienas lielas kompānijas bankrots praktiski sašūpo pat valstu ekonomikas.

    Tad Eiropa šobrīd aizņemta ar citām lietām, nevis tādām pilsētām kā Rīga?

    Es domāju, ka Rīga šobrīd ir labā stāsta daļa, jo, paldies Dievam, te nekādu bankrota draudu nav. Taču tajā pašā laikā ir skaidrs, ka ir vēl vairāk jāapdrošina tūrisma nozare, jo, kad simtiem tūkstošu cilvēku pēkšņi paliek kaut kur bez iespējām atgriezties mājās… Piemēram, Spānija tagad piešķir 300 miljonus eiro, lai tikai savu tūrisma nozari noturētu virs ūdens.

    Jūs arī darbosieties Eiropas Savienības delegācijā ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Uzbekistānu, Tadžikistānu un attiecībām arī ar Turkmenistānu un Mongoliju. Kā jūs domājat, vai ir iespējams gūt labumu arī Latvijai no tā, ka esat šajā delegācijā?

    Jā, es esmu tur ievēlēts par pirmo viceprezidentu un esmu apzināti izvēlējies šo delegāciju, šo valstu grupu. Strādājot iepriekš Rīgas brīvostā par valdes priekšsēdētāju, man ir pietiekama pieredze ar tranzītu.

    Viens no šī tranzīta virzieniem, kas ir Centrālāzija, nākotnē varētu spēlēt salīdzinoši lielu lomu arī ekonomiskajās sadarbības programmās.

    Ņemot vērā ģeogrāfisko izvietojumu, mūsu pakalpojumus, tranzīts varētu būt pievilcīgs. Tāpēc, ņemot vērā manu darba pieredzi ostā, es apzināti izvēlējos šo delegāciju, lai varētu kaut kādā veidā tieši sekmēt Baltijas virziena attīstību.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti