Latvijā vidēji 1200 cilvēku gadā maina vārdu vai uzvārdu

Latvijā vidēji 1200 cilvēku gadā maina vārdu vai uzvārdu. Biežāk cilvēki izlemj mainīt uzvārdu, bet vārdu retāk. Piemēram, šogad Dzimtsarakstu departamentā 1000 lietas bija par uzvārda maiņu un 200 lietas  - par vārda maiņu.

Latvijā vidēji 1200 cilvēku gadā maina vārdu vai uzvārduLinda Zalāne

    Pēdējos desmit gados visvairāk uzvārds ir mainīts 2016. gadā, kad to vēlējās izdarīt vairāk nekā 1200 personas, bet 2010. gadā bija viszemākais rādītājs, un uzvārdu mainīja vien 600 personas. Tā liecina Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta statistikas dati.

    Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma-Laimere pastāstīja, ka aiz katras lietas ir savs stāsts, iemesli, motivācija, kādēļ nolemts spert šādu soli un, mainot vārdu vai uzvārdu, savā ziņā iegūt jaunu identitāti. Šādu lēmumu cilvēki pieņem izsvērti, ne mirkļa iespaidā.

    Dzimtsarakstu departamenta direktore skaidroja, ka ir trīs biežāki iemesli, kādēļ cilvēks izlemj pats, nevis laulību rezultātā mainīt uzvārdu.

    "Visbiežāk cilvēks grib iegūt dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā - vai nu tas ir vecāka dzimtais uzvārds, vai tas ir vecvecāku dzimtais uzvārds.

    Nākamā lielā kategorija ir laulātā uzvārds - ja cilvēks, slēdzot laulību, nav mainījis uzvārdu, bet pēc kaut kāda laika tomēr ir izdomājis, ka grib tomēr būt ar laulāto vienā uzvārdā," stāstīja Saukuma-Laimere.

    Trešā lielā grupa attiecībā uz uzvārda maiņu ir gadījumi, kad cilvēkam esošais uzvārds apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā. "Cilvēki dala ne tikai mantu, bērnus. Cilvēki dala arī dzimtas uzvārdus, un ir bijušas tādas situācijas, kad cilvēks saka, es šai dzimtai, šai ģimenei nejūtos piederīgs," stāstīja Saukuma-Laimere.

    Nereti uzvārdu maina tautieši, kuri dzīvo ārvalstīs, jo latviešu valodai raksturīgās mīkstinājuma un garumzīmes citās zemēs dzīvojošajiem ir grūti izrunājamas. Saukuma-Laimere atklāja arī kādu interesantu gadījumu par ārvalstīs dzīvojošu latvieti ar ASV pilsonību:

    "Viņam ir vārds, man liekas absolūti jauks un mūsu sabiedrībai saprotams - Jānis. Viņš, protams, Amerikas Savienoto Valstu pasē ierakstīts bez garumzīmes - Janis.

    Viņš saka: "Vai varētu mainīt, jo šis vārds man rada ārkārtīgi lielu diskomfortu. Tad, kad amerikāņi lasa šo vārdus, izrunā kā Dženiss. Un viņiem tas ir sieviešu dzimtes vārds, un tajā brīdī, kad parādos es, ir tāda neizpratne, kāpēc tā!"."

    Savukārt Aurēlija Ieva Druviete jaunu identitāti un paplašinātu vārdu, proti, Aurēlija ieguva 2018. gada pavasarī, kā arī precību rezultātā uzvārdu Beitika nomainīja uz Druviete. 

    "Vārds Aurēlija man savā ziņā ir dots jau no bērnības, jo tētis mani tā bērnībā sauca, un ģimenē tā mani sauca. Šis vārds vienmēr bijis ļoti mīļš, un jāsaka - vārda diena, 26. februāris, kaut kā vienmēr bija sajūta, ka ir mans vārds, ka varbūt kaut kad varētu nomainīt.

    Tā ir identitātes nostiprināšanās, es teiktu, drīzāk tā, nevis maiņa," par savu pieredzi stāstīja Aurēlija.

    Artūrs nomainīja uzvārdu no Polis uz Freijs, kas ir viņa dzimtas uzvārds. Viņam bija jāpierāda, ka Freijs ir viņa dzimtas uzvārds

    "Dokumentu kārtošana bija ilgāka, nekā varbūt likās, ka tas varētu notikt, tāpēc, ka bija nepieciešams izziņas no arhīva iegūt. Un šajā procesā atklājās arī, ka nav arhīvā dokumentu, kas apliecinātu vecvecmāmiņas dzimšanas faktu ar šo uzvārdu Freija. Bija informācija jāmeklē baznīcas grāmatā. Tā kā tas aizņēma daudz laika," pieredzē dalījās Artūrs.

    Veselības centra "Vivendi" klīniskā psiholoģe Kristiāna Kalniņa stāstīja, ka vārda vai uzvārda maiņai iemesli ir dažādi, bet jāatceras, ka ar vārda maiņu vien nevar garantēt, ka cilvēks pēkšņi sāks justies labāk. Arī identitātes maiņa esot atkarīga no tā, cik lielu nozīmi cilvēks piešķir vārda vai uzvārda maiņai.

    Dzimtsarakstu departamenta direktore skaidroja, ka saistībā ar vārda un uzvārda maiņu likumā ierobežojumu nav un to var darīt, sākot no 15 gadu vecuma. Galvenais noteikums, lai tie atbilst latviešu valodas pareizrakstības noteikumiem un ētiskajām normām. Līdz ar identitātes maiņu jāmaina arī pārējie dokumenti, piemēram, pase, identifikācijas (ID) karte, vadītāja apliecība un citi. Līdz ar to jārēķinās ar papildu izdevumiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti