10.01 CVK priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Kamradzis Latvijas Radio vēlētāju aktivitāti pirmajās divās stundās vēlētāju aktivitāti raksturo kā labu. Viņš uzsver, ka līdz plkst. 9 ir balsojuši vairāk nekā 3% no balsstiesīgajiem, ieskaitot tos, kuri balsis iepriekš nodeva glabāšanā.
9.32 Austrālijā tiek pieļauts, ka vēlētāju aktivitāte būs lielāka nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, LTV atzīst laikraksta „Latvietis” redaktore un vēlēšanu iecirkņa darbiniece Ilze Ostrovska.
Viņa strādā iecirknī, kas atrodas Adelaidā. Tur līdz plkst. 16 pēc vietējā laika savas balsis ir atdevuši 190 cilvēki. Tas ir mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, kad balsis atdeva 224 cilvēki. „Ir cerības, ka šodien būs vairāk. Līdz ar dubultpilsonības iegūšanu, vairāk cilvēku ir ieguvuši Latvijas pasi,” lēš Ostrovska, pieļaudama, ka šoreiz vēlētāju skaits tomēr varētu būt lielāks.
9.28 Rīgā pie Kongresa nama nelielā piketā pauž, ka Saeimas vēlēšanas ir neleģitīmas, jo nedrīkst vēlēt Latvijas nepilsoņi.
9.08 Rīta agrumā nobalsojušie rīdzinieki Latvijas Radio min dažādus kritērijus tam, kā izvēlējušies par ko balsot Saeimas vēlēšanās. Vieni min, ka izvēlējušies tos, kuri, viņuprāt, stiprinās valsts drošību, otri saka, ka vēlas, lai parlamentā būtu vairāk latviešu, citi uzsver sociālās politikas svarīgumu.
Savas balsis vēlēšanās atdod arī ieslodzījumā esošie cilvēki. Arī viņiem ir dažādi kritēriji un skatījumi uz Saeimas vēlēšanām. Kāds no viņiem ir vīlies, ka tik maz jaunu cilvēku ir kandidātu lokā. Savukārt cits akcentē, ka viņam rūp sociālā politika – sieva ir palikusi viena kopš pats ir ieslodzījumā.
Savukārt Latvijas Televīzijai daudzi atzīst, ka uzreiz pēc plkst. 7 rītā vēlēt gājuši, jo ir jādodas uz darbu. Tiesa, ir arī cilvēki, kuriem ir noteikti atpūtas plāni - braukt ārpus Rīgas vai pat Latvijas - tāpēc vēlēšanu iecirknis ir jāapmeklē agri.
8.53 Līdz plkst. 8 sestdienas rītā savas balsis vēlēšanās ir atdevuši jau 3,28% pilsoņu jeb 50 873 cilvēku, aplēsusi Centrālā vēlēšanu komisija. No tiem visvairāk Rīgā – 4,79% jeb 19 778 Latvijas iedzīvotāji. Tāpat arī Vidzemē – 3,16%jeb 12 714 iedzīvotāji, Latgalē – 2,58% jeb 5820, Kurzemē – 3,21% jeb 6373 un Zemgalē –2,74% jeb 6188 pilsoņi. Šajos aprēķinos iekļauti arī tie pilsoņi, kas savas balsis glabāšanā atdeva iepriekšējās dienās.
7.53 Valmierā rīta agrumā ir diezgan daudz vēlētāju. Viņi norāda, ka tā ir ērtāk, jo pēc balsošanas var plānot dienu pēc savā prāta
7.17 Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars: Vēlēšanas Austrālijā sākās jau pusnaktī pēc Latvijas laika. Pēdējie darbu beigs vēlēšanu iecirkņi ASV un Kanādā - agrā svētdienas rītā pēc Latvijas laika
7.00 Durvis vaļā ver visi vēlēšanu iecirkņi Latvijā
Atjaunotās Latvijas laikā šīs ir jau astotās Saeimas vēlēšanas.
Latvijas pilsoņi savu balsi var nodot jebkurā vēlēšanu iecirknī visā Latvijā no plkst. 7.00 līdz plkst. 20.00. Līdzi ir jāņem pilsoņa pase vai arī vēlētāja apliecība, kuru iepriekš Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē būs saņēmuši tie iedzīvotāji, kam ir tikai identifikācijas (ID) karte. Arī ID karte ir jāņem, ja balsotājam ir vēlētāja apliecība.
Daļa iedzīvotāju savu balsi glabāšanā nodeva kādā no iepriekšējām dienām.
Gandrīz 100 vēlēšanu iecirkņi iekārtoti arī ārvalstīs. Tie atrodas ne tikai Rietumeiropas valstīs, kā arī ASV, Kanādā un Austrālijā, kur ir noturīgas latviešu kopienas, bet arī atsevišķās Dienvidamerikas un Āzijas valstīs, kur Latvijas pavalstnieku ir mazāk. Arī ŗvalstu iecirkņos darba laiks noteikts no plkst. 7.00 līdz plkst.20.00 atbilstoši vietējam laikam.
Līdz plkst. 9.31 vēlēšanās ir piedalījušies 3,33% vēlētāju jeb 51 669 balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, vēsta Centrālā vēlēšanu komisija.
Kuldīgas iecirknī konstatē aģitācijas bukletus - Centrālā vēlēšanu komisija apstiprina pārkāpumu.
Arī latviešu kopienu pārstāvji Melburnā un Sidnejā norāda, ka Latvijas pilsoņi balso Saeimas vēlēšanās. Viņus interesē Latvijā notiekošais, turklāt balsotāju skaits varētu palielināties līdz ar dubultpilsonības iegūšanu. Savukārt Sidnejā esot salīdzinoši daudz latviešu, kas tur studē un dzīvo.
Latvijas Radio korespondente Ina Strazdiņa pa telefonu no Briseles pastāstīja, ka tiek prognozēts - vēlētāju aktivitāte būs lielāka nekā Eiroparlamenta vēlēšanās. Pusdienlaikā, iespējams, daudzi vecāki izmantos brīdi, kad viņu atvases apmeklē svētdienas skoliņu, un ieradīsies Latvijas vēstniecībā, kur iekārtots vēlēšanu iecirknis un atdos savu balsi par izvēlēto sarakstu. Beļģijas latviešiem principā esot skaidrs, par ko balsot, viņi šo procesu veic ātri. Briselē dzīvo un strādā politiski aktīvi un apzinīgi Latvijas pilsoņi, viņu nostāja ir skaidra – jāpiedalās vēlēšanās, jācenšas panākt, lai Latvijai būtu labāka nākotne, piebilda Ina Strazdiņa.
LTV vēsta, ka Kongresu namā bijis mēģinājums balsot ar nepilsoņa pasi un mēģinājums balsot tikai ar ID karti.
Līdz sestdienai plkst. 12, ieskaitot tos iedzīvotājus, kas savu balsi glabāšanā atdeva iepriekš, Saeimas vēlēšanās ir piedalījušies 357240 jeb 22,97% Latvijas pilsoņu. Ir apkopoti gan tikai to iecirkņu rezultāti, no kuriem dati ir saņemti. Atsevišķi iecirkņi par tiem vēl nav vēstījuši.
Rīgā ir piedalījušies 99300 (23,94%) pilsoņi, Vidzemē – 103345 (25,57%), Zemgalē – 54850 (24,1%) pilsoņi, Latgalē – 49450 (21,65%), savukārt Kurzemē – 50295 (25,07%) pilsoņi.
Arī Ministru prezidente Laimdota Straujama savu izvēli 12. Saeimas vēlēšanās jau ir izdarījusi Jaunmārupes pamatskolas iecirknī. Premjere pēc nobalsošanas norādīja, ka arī pati ne vien atzīmējusi atsevišķus kandidātus, bet arī svītrojusi. Tāpat Straujuma aicināja ikvienu vēlētāju piedalīties vēlēšanās un iezīmēja galvenās jaunās valdības prioritātes un esošās valdības pēdējos veicamos darbus – veselības aizsardzība, budžeta sagatavošana.
Savu pilsoņa balsi vēlēšanās nodevis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš balsoja Amatas novadā.
Līdz plkst. 13.14, apkopojot tobrīd zināmos rezultātus, Saeimas vēlēšanās ir piedalījušies 23,07% Latvijas pilsoņu jeb 358 841 cilvēks.
Visvairāk vēlētāju ir bijis no Vidzemes – 103 345 jeb 25,57%. Vēl no Rīgas ir balsojuši 100 180 cilvēku jeb 24,15% no tur balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Jau mazāk balsotāju pagaidām ir bijis Latgalē – 55 030 jeb 24,18%, Zemgalē – 50 836 jeb 25,34% un Latgalē – 49 450 jeb 21,65% no tur dzīvojošajiem pilsoņiem.
Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs atzīst, ka iedzīvotāji ziņo gan par aģitāciju, kas notiek vēl vēlēšanu dienā, gan arī par vides reklāmām, kas aizvien nav novāktas.
„Neatkarīgo Tukuma Ziņu” žurnāliste Agita Puķīte Latvijas Radio pavēstīja, ka balsošana notiek aktīvi – līdz plkst.12 nobalsojuši 5685 iedzīvotāji, kas ir 26,52% no balsstiesīgo skaita. Cilvēki arī sacījuši, ka noskaņojums ir labs, vēlēšanās ir jāpiedalās, kaut gan dažs atzinis, ka tāpat jau ievēlētie neko daudz mainīt nevarēšot.
Latvijas vēstniece Krievijā Astra Kurme pavēstīja, ka pirmais vēlētājs uz balsošanu iecirkni Latvijas vēstniecībā Maskavā ieradies piecas minūtes pāri septiņiem. Viņasprāt, apmeklētība būs līdzīga iepriekšējās vēlēšanās novērotajai. Netiek gaidīts milzīgs ļaužu pieplūdums, bet vienmērīga pilsoņu aktivitāte.
12. Saeimas vēlēšanu norisi uzrauga 30 starptautiskie novērotāji no desmit valstīm, tostarp no Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Igaunijas un Krievijas.
„Kā starptautiskie novērotāji Latvijā ieradāmies pēc Centrālās vēlēšanu komisijas uzaicinājuma. Vakar komisija izstāstīja, kādi bija sagatavošanas darbi, bet šorīt redzējām pašu balsošanu. Nevienā no apmeklētajiem iecirkņiem pārkāpumus mēs nekonstatējām. Saziņā ar vēlētājiem sapratām, ka vēlēšanas rit saskaņā ar likumiem. No rīta bija liela aktivitāte, cilvēki nāca un varēja just, ka to dara ļoti atbildīgi. Spriedze balsošanas vietās novērota netika,” par novēroto stāsta Armēnijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšēdētājs Tigrans Mukučjans.
Tāpat uzraudzīt Saeimas vēlēšanas kopumā pieteikušies 45 brīvprātīgie novērotāji – to partiju pārstāvji, kuru kandidāti iekļauti vēlēšanu sarakstos.
Līdz plkst. 12, apkopojot visu vēlēšanu iecirkņu rezultātus, vēlēšanās ir piedalījušies 23,12% vēlētāju, ieskaitot tos, kuri savas balsis atdeva iepriekšējās dienās glabāšanā. Tas nozīmē, ka līdz dienvidum vēlējuši 359 506 vēlētāju. Vislielākā aktivitāte bijusi Vidzemē, kur nobalsojuši 25,57% vēlētāju jeb 103 345 iedzīvotāji. Jau mazāk vēlētāju – 24,31% bijis Rīgā – 100 845. Savukārt Kurzemē novēlējuši 25,34% iedzīvotāju, kas ir 50 836. Vēl Zemgalē ir novēlējuši 24,18% jeb 55 030 un Latgalē 49 450 jeb 21,65%.
Drošības policija aicina cilvēkus informēt par pārkāpumiem vai aizdomām par tiem vēlēšanu laikā ne tikai sestdien, bet arī pēc tam. Šobrīd jau izskanējušas vēlētāju sūdzības gan par neaizvāktiem aģitācijas materiāliem, gan par neoficiālām ziņām par balsu pirkšanas gadījumu Kuldīgā un, iespējams, arī citviet.
Jēkabpilī vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās ir visai augsta, jau pirms pusdienlaika Jēkabpils lielākajā vēlēšanu iecirknī - Jēkabpils Tautas namā bija nobalsojuši vairāk nekā 800 vēlētāju, rindas bija vērojamas visos lielākajos iecirkņos, turklāt daudzi balsot brauc ne vien no pilsētas, bet arī no novadiem. Arī iepriekšējā balsošanā triju dienu laikā Jēkabpils tautas namā - vienīgajā vēlēšanu iecirknī, kur balsis varēja nodot iepriekš, tās bija nodevuši vairāk nekā 400 cilvēku.
Laikraksta „Jaunais Vēstnesis” žurnālistes Māras Grīnbergas aptaujātie jēkabpilieši dažādi atbildēja par kritērijiem, izvēloties par ko balsot – citi bija pesimistiski noskaņoti un nezin, kam ticēt, savukārt citi domā, ka daži kandidāti ir pierādījuši, ka spēj darboties sabiedrības labā.
Londonā ir nobalsojuši vairāk nekā 400 vēlētāju. Kopumā Lielbritānijā izveidoti 15 vēlēšanu iecirkņi, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Vēstniecībā cer, ka šajās vēlēšanās aktivitāte būs lielāka. Līdz sestdienas pēcpusdienai Londonā vēlētāju aktivitāte gan bijusi visai zema, atzina Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis. Tomēr vēlētāju vidū ir gan Londonā, gan tās apkaimē dzīvojošie. Tāpat daļa no atnākušajiem ir tūristi. Savukārt Anglijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu vidū daļa balso pirmo reizi, dzīvojot ārpus Latvijas. Uz šādu soli viņus pamudinājusi satraucošā ģeopolitiskā situācija Austrumeiropā.
Līdz plkst. 16 Latvijā Saeimas vēlēšanās ir piedalījušies 41,24% balsstiesīgo iedzīvotāju. Tiesa, vēl nav iegūti dati no visiem vēlēšanu iecirkņiem. Proti, ziņas Centrālajai vēlēšanu komisijai ir devuši 952 no 954 iecirkņiem.
Lielāka vēlētāju aktivitāte aizvien ir Vidzemē, Kurzemē un Rīgā, mazāka – Zemgalē un Latgalē.
Kopumā savas balsis pagaidām ir atdevuši 640 115 vēlētāji.
Rīgā vēlēšanās ir piedalījušies 47,88% pilsoņu jeb 197 638 cilvēku. Nedaudz mazāk Vidzemē – 45,73% jeb 183 769 vēlētāju, kā arī Kurzemē – 44,04%. Tiesa, tur absolūtais vēlētāju skaits ir ievērojami mazāks kā Rīgā un Vidzemē – 87 541.
Zemgalē atbilstoši pašreizējiem datiem vēlēšanās ir piedalījušies 40,9% balstiesīgo iedzīvotāju, kas ir 92 292 vēlētāju. Savukārt Latgalē vēlēšanās piedalījās 34,95% jeb 78 875 vēlētāji.
Latvijas Televīzija vēsta, ka vairāki vēlētāji dažādos vēlēšanu iecirkņos ieradušies ar neatbilstošiem dokumentiem, piemēram, Latvijas pilsoņa pasēm, kam beidzies derīguma termiņš.
Salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām 2011.gadā, ievērojami ir augusi vēlētāju aktivitāte Īrijā. Ja toreiz līdz dienas vidum bija nobalsojuši 450 vēlētāji, tad šoreiz 818 kopā ar Ziemeļīriju, Latvijas Televīzijai pastāstīja "baltic - ireland.ie" pārstāve Laima Ozola. Viņa pieļāva iespēju, ka vēlētāju aktivitāti ir rosinājuši divu jaunu iecirkņu atvēršana Īrijā, kuri gan nav apgabalos, kur dzīvo daudz latviešu.
Tiesa, salīdzinot ar valodas referendumu 2012.gadā vēlētāju aktivitāte ir ievērojami mazāka - toreiz balsot gāja tūkstošiem cilvēku, norādīja Ozola.
Ir apkopoti pilnīgi visi dati par vēlētāju aktivitāti līdz plkst. 16. Tie liecina, ka balsis par jaunās Saeimas sasaukumu ir atdevuši 641 350 cilvēku, kas ir 41,32% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Vislielākā aktivitāte ir bijusi Rīgā, kur ir nobalsojuši 48,18% jeb 198 873 iedzīvotāju. Salīdzinoši liela ir bijusi vēlētāju aktivitāte Vidzemē, kur vēlēšanās piedalījās 45,73% jeb 183 769 cilvēku. Kurzemē balsojuši 44,04% balsstiesīgo iedzīvotāju jeb 87 541 cilvēks.
Jau mazāka ir bijusi aktivitāte Zemgalē. Tur vēlēšanās pagaidām ir piedalījušies 40,9% pilsoņu jeb 92 292 cilvēku. Savukārt vismazākā vēlētāju aktivitāte ir bijusi Latgalē, kur vēlēšanās piedalījās 34,95% jeb 78 875 iedzīvotāju.
