Psiholoģe Ginta Radionova sākotnēji strādājusi ar cietušajiem, bet pirms vairāk nekā trim gadiem sākusi vadīt kursus varmākām. Viņa uzskata, ka varmākas uzvedību un attieksmi ir iespējams mainīt. Turklāt ne tikai cietušajiem, bet arī varmākam visbiežāk vajadzīga psihologa palīdzība.
"Dzīves scenāriji kopējas no paaudzes paaudzē. Vectētiņš sitis tēti, tētis sit dēlu, visticamāk, dēls arī tā audzinās savu bērnu.
To kopē, un tāpēc, lai to ķēdi pārtrauktu, lai mazinātu vardarbību, ir jāsniedz kāda palīdzība šiem cilvēkiem," sacīja klīniskā un konsultatīvā psiholoģe Radionova.
Pašlaik vardarbīgu uzvedību mazinoši kursi ir brīvprātīga izvēle. Radionova norādīja, ka lielai daļai, kam tos vajadzētu apmeklēt, šobrīd nevar piekļūt ne sociālie dienesti, ne psihologi un neko nevar mainīt. Jo, par spīti piedzīvotajam, daļa cietušo turpina kopdzīvi ar savu pāridarītāju un vardarbības cikls turpinās. Tāpēc Saeimas lēmumu šos kursus padarīt par obligātiem psiholoģe atbalsta.
Un to par sen gaidītu notikumu uzskata arī Sandra Freimane, kura kopš 2015. gada organizē sociālās rehabilitācijas kursus cilvēkiem, kas attiecībās bijuši vardarbīgi. Pat, ja tas notiek obligāti, piespiedu kārtā.
Speciālistes secina, ka ģimenes pēc kursu iziešanas mēdz atkal apvienoties, atgūt arī tiesības audzināt bērnus. Retākos gadījumos nākas secināt, ka vajadzīgs intensīvāks darbs ar vardarbīgo personu, ilgstoša uzraudzība.
Lai gan sākotnēji diskutēts un pieļauta iespēja līdzīgi kā dzērājšoferiem arī varmākām kursus likt apmaksāt pašiem, deputāti nosvērušies par labu valsts apmaksātiem kursiem ar nelielu līdzmaksājumu, ja varmāka kursus izies sešu mēnešu laikā kopš tiesa to likusi darīt. Ja gada laikā kursi netiks apmeklēti, būs iespēja piemērot kriminālatbildību.
"Jebkurš maksājums, kas kaut kādā ziņā atsaucas uz ģimeni, kurā ir šīs vardarbīgās attiecības, var vēl vairāk šo situāciju eskalēt un traumēt. Un tāpēc, mūsu ieskatā, pašā sākumā ideja bija tāda, ka valsts pilnībā apmaksā varmākas rehabilitāciju," atzina Tieslietu ministrijas (TM) Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska.
Pērn tiesas pieņēma nepilnu tūkstoti jeb 939 lēmumus par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Ik gadu šo lēmumu skaits ir līdzīgs.
TM lēsa, ka turpmāk lielākajā daļā – aptuveni 800 gadījumos – tiesas varētu uzlikt par pienākumu apmeklēt vardarbīgu uzvedību mazinošus kursus.
Labklājības ministrija (LM), kurai būs jārūpējas par pakalpojuma apmaksu, savukārt norādīja, ka aplēses par obligāto apmeklētāju skaitu pagaidām jāveido uz pieņēmumiem. Tā kā piespiedu kārtā uz kursiem varēs sākt sūtīt no 1. jūlija, rēķināts, ka šogad uz kursiem varētu nosūtīt 300 cilvēkus. Vienam cilvēkam pašlaik kursu apmaksai tiek atvēlēti aptuveni 400 eiro.
"Ja izveidosies tāda situācija, ka šis pieprasījums no tiesām būs lielāks nekā nekā šobrīd prognozētā summa, tad, protams, tie, kas jau šobrīd saņem pakalpojumu brīvprātīgi, varētu gaidīt rindā," stāstīja LM Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Ineta Pikše.
Tā kā finansējums piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, TM arī pauda bažas, ka, mainoties prioritātēm nākamā gada budžetā, šim nolūkam finansējumu var nepiešķirt, tāpēc aicina meklēt pastāvīgu finansējumu.
