Dienas notikumu apskats

Draud vidēji kvalificētu darbaroku deficīts

Dienas notikumu apskats

ES līderu samitā par migrāciju Itālija prasa sev izdevīgu vienošanos un draud ar veto

Latvija un Polija ir vienotas NATO un prasībās nākamajam ES budžetam

Latvija un Polija ir vienotas NATO un prasībās nākamajam ES budžetam

Latvija un Polija ir vienotas NATO un prasībās saistībā ar nākamo Eiropas Savienības (ES) budžetu. Šādu kopēju vēstījumu trešdien Rīgā sniedza abu valstu prezidenti.

Polijas prezidents Andžejs Duda Latvijā ieradies oficiālā vizītē gan ar atskatu kopējā vēsturē, gan piedāvājumiem kopējai nākotnei sadarbībā Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Vizīte notiek Latvijas neatkarības pasludināšanas simtgades zīmē. Taču arī pašai Polijai šī ir neatkarības atjaunošanas simtā gadadiena. 

Ikdienas politikas līmenī aktuālākais sadarbības jautājums ir nākamais ES budžets, kur abām valstīm ir līdzīgas prasības. Ne Latvija, ne Polija nevar būt apmierinātas ar to, ka Lielbritānijas izstāšanās izraisītais budžeta caurums tiktu lāpīts uz nabadzīgāko dalībvalstu attīstības projektu un lauksaimniecības rēķina, pauda abu valstu prezidenti.

Vējonis pēc tikšanās ar Dudu žurnālistiem stāstīja, ka finansējuma samazināšana kohēzijas politikai palēninās Latvijas un Polijas tuvināšanos ES vidējam dzīves līmenim. "Mūsu valstis piešķir lielu nozīmi tradicionālajām politikām – kohēzijas politikai un kopējai lauksaimniecības politikai. Neatbalstām pašreizējo piedāvājumu samazināt finansējumu kohēzijas politikai, jo tas palēninās mūsu valstu tuvināšanos ES vidējam dzīves līmenim. Vienlaikus Latvija un Polija iestājas par vienlīdzīgas konkurences nodrošināšanu lauksaimniecībā. Tas nozīmē tiešmaksājumu izlīdzināšanu Eiropas Savienības valstu lauksaimniekiem," teica Vējonis.

Tāpat Latvijai un Polijai esot līdzīgas intereses arī "Brexit" jautājumos, jo Apvienotajā Karalistē ir ievērojama latviešu un poļu diaspora. Abām valstīm tādējādi ir īpaši svarīgi nodrošināt savu pilsoņu tiesības pēc "Brexit".

Vējonis pastāstīja, ka tikšanās laikā ar Dudu pārrunāja arī reģiona infrastruktūras projektu ieviešanu, piemēram, "Rail Baltica" un "Via Baltica", kā arī jautājumu par enerģētikas avotu dažādošanu reģionā. Latvijai un Polijai ir līdzīga nostāja "Nord Stream 2" jautājumā. "Šis projekts veicina ES atkarību no viena gāzes piegādātāja un ir pretrunā ar ES Enerģētikas savienības principiem. Uzskatām, ka šis jautājums būtu daudz aktīvāk jārisina ES līmenī," teica Vējonis.

Būtisks saskarsmes un sadarbības punkts abām valstīm ir aizsardzība, kas tiek apliecināta gan ar Polijas karavīru klātbūtni Ādažos, gan ar regulārajām Polijas gaisa spēku patruļām Baltijas gaisa telpā, nākamā no kurām sāksies nākamgad. 

Polijas prezidenta vizīte notiek arī divas nedēļas pirms nākamā NATO samita, kurā gan Baltijas valstis, gan Polija grib redzēt NATO austrumu flanga stiprināšanas turpināšanu. Vienlaikus Polijas prezidents arī Rīgā apliecināja, ka izmantos savu ietekmi, lai panāktu sankciju turpināšanu pret Krieviju: 

"Jā, vajag saglabāt dialogu ar Krieviju, mēs to negribam izolēt.

Tomēr jāņem vērā, ka Krievija okupējusi daļu Ukrainas teritorijas, okupējusi Krimu un veic agresīvas un provokatīvas darbības.

Joprojām ir problēmas Gruzijā, kur faktiski ir okupēta arī tās teritorija. Mēs nevaram uz to visu raudzīties vienaldzīgi. Tāpēc esam absolūti  pret mēģinājumiem paaugstināt dialoga līmeni ar Krieviju un uzskatām, ka sankcijām ir jāpaliek. Laba griba vispirms jāsagaida no pašas Krievijas, kurai jāparāda, ka tā tiešām par miera ieviešanu domā nopietni. Diemžēl pašlaik Krievija ir agresors. Un tie ir fakti."

Vēl vairāk uzsverot abu valstu sadarbību, trešdien Polijas prezidentam arī piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Ceturtdien, 28.jūnijā, Polijas prezidents apmeklēs Ādažu militāro bāzi, bet pēc tam viesosies Daugavpilī, kur citstarp noliks ziedus Brīvības cīņās par Latvijas neatkarību kritušo poļu karavīru piemiņai, vēlreiz atgādinot par abu valstu dziļajām vēsturiskajām un personiskajām saitēm.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti