Kalniņa-Lukaševica apliecināja, ka Baltkrievijā ir cilvēki, kuri pauduši interesi par iespēju lūgt politisko patvērumu Latvijā. Un mūsu valsts ir gatava izsniegt vīzas, lai šie cilvēki varētu legāli nokļūt līdz Latvijai un lūgt patvērumu.
Interese esot mērena. ĀM pārstāve gan neatklāja šo cilvēku konkrētu skaitu, norādot uz rūpēm par šo cilvēku drošību, pāragri nepubliskojot informāciju par viņiem.
Viņa skaidroja, ka patvērumu varētu lūgt cilvēki, kuri jūtas pārlieku apdraudēti vai nespēj turpināt darbu, taču absolūts vairākums aktīvistu vēlas palikt savā valstī, lai panāktu pārmaiņas.
“Cilvēki vēlas primāri panākt izmaiņas savā valstī. Tādēļ kontakti, kas ir bijuši gan ar cilvēktiesību organizācijām, gan ar žurnālistiem, [liecina] – šo aktīvistu primārais mērķis ir palikt tur, spēt darīt savu darbu, ziņot par cilvēktiesību pārkāpumiem. Viņi vēlas panākt izmaiņas un fiksēt notiekošo. Viens no darbiem – tiek veidota “melnā grāmata”, kur tiek maksimāli fiksēti drošības un varas iestāžu pārstāvji, kas personīgi vērsuši vardarbību pret cilvēkiem,” pastāstīja Kalniņa-Lukaševica.
Tāpat Latvijā varētu ierasties Baltkrievijas aktīvisti, lai ārstētos un saņemtu rehabilitācijas pakalpojumu. “Mēs viņiem sniegsim atbalstu. Viņi varēs šeit ierasties, neprasot patvērumu, bet ar mērķi ierasties uz laiku – apmēram uz mēnesi – saņemt ārstniecību, uzlabot savu veselību,” pastāstīja ministrijas parlamentārā sekretāre.
Valdība jau otrdien varētu lemt par 50 tūkstošu eiro piešķiršanu, lai ārstniecībai Latvijā varētu uzņemt aptuveni desmit cilvēkus no Baltkrievijas.
Obligātās pašizolācijas laiku šie cilvēki varētu iziet kādā no Latvijas ārstniecības iestādēm, kurā saņems tūlītēju medicīnisko palīdzību. Turklāt šiem cilvēkiem varētu būt vajadzīgs arī psiholoģisks atbalsts.
Daži no viņiem varētu ierasties Latvijā jau tuvākajās dienās, tostarp kopā ar saviem ģimenes locekļiem.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau vairākas nedēļas turpinās masu protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%.
Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.
Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība un citas rietumvalstis.
