AM ir trīs prioritātes attiecībā uz raķešu sistēmām, proti, krasta aizsardzībai pret kuģiem, vidējā rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu artilērija.
Attiecībā uz krasta aizsardzības sistēmām AM ir saņēmusi piedāvājumus no potenciālajiem piegādātajiem. Tirgus izpētē ir veikta šo piedāvājumu analīze, kā arī pieprasīta papildu informācija tālākajai izvērtēšanai. Tāpat arī pieprasīta informācija par iespējamo industriālo iesaisti.
Par vidējā rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmām ir pieņemts lēmums vidējā rādiusa sistēmas iegādāties kopā ar Igauniju. Nesen Madridē NATO samita laikā Latvijas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja kopīgu nodomu vēstuli par iegādes veikšanu. Pašlaik notiek kopīgs darbs pie iepirkuma tālākās īstenošanas.
Attiecībā uz raķešu artilēriju ir nosūtīts pieprasījums ASV par "Himars" sistēmu pieejamību un cenām. Šis ir kopīgs Baltijas valstu projekts, un AM sagaida, ka ASV to atbalstīs ar līdzfinansējumu. Patlaban tiek gaidīta atbilde no ASV puses. LETA jau rakstīja, ka "Himars" sistēmu Ukrainai karošanai pret Krieviju piešķīrusi ASV.
"Pretgaisa aizsardzība, ja tā sedz noteiktu apgabalu, tad rada noteiktu burbuli, kuram jums ir grūtāk uzbrukt, jo jūs to teritoriju aizsargājat. Gan ar pretgaisa aizsardzību, gan pretkuģu raķetēm vai ar tālās darbības artilēriju.
Nākamo spēju attīstība ir virzīta uz to, ka mēs jau faktiski daudz stratēģiskāk varam ietekmēt pretinieka aizmuguri arī tālās distancēs, kas maina kopējo gan karadarbības vešanu, gan mūsu spēju ietekmēt kaujas," stāstīja AM valsts sekretārs Jānis Garisons.
AM patlaban nevarēja nosaukt precīzu summu, cik izmaksās visas trīs minētās sistēmas, taču tie noteikti būšot simti miljonu eiro. No valsts budžeta šim mērķim ir iezīmēti aptuveni 200–300 miljoni eiro. Plāns iegādāties tālās darbības artilēriju Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jau bijis sen, taču aizsardzības finansējuma paaugstināšana līdz 2,5% no IKP šajā pavasarī ļāva šā plānu īstenošanu paātrināt.
"Attiecībā uz visu iepriekšminēto spēju ieviešanu būtiski ir atzīmēt, ka šis ir jauns līmenis Latvijas aizsardzības attīstībā, un šo spēju ieviešana prasīs laiku. Tāpat jāatzīmē, ka pilnīga spēju ieviešana prasīs papildu personāla resursus," aģentūrai LETA uzsvēra AM runasvīrs Kaspars Galkins.
Jau ziņots, ka turpmāko trīs gadu laikā finansējums Latvijas valsts aizsardzībai tiks pakāpeniski palielināts līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta.
