ĪSUMĀ:
- Saeima galīgajā lasījumā pieņem Aizsardzības industrijas likumu.
- Tā mērķis ir nodrošināt aizsardzības preču un pakalpojumu piegādes drošību un veicināt aizsardzības industrijas attīstību.
- AM varēs slēgt stratēģiskās partnerības līgumus ar Latvijas nozares uzņēmumiem.
- Drošo piegāžu un stratēģiskās partnerības izveides prasības noteiks valdība.
- AM varēs atbalstīt un finansēt inovāciju pētījumus, produktu testēšanu un citus aizsardzības industrijas pasākumus.
- Latvijas aizsardzības industrijā strādā 8000 darbinieku, tā vairāk nekā 80% produkcijas eksportē uz NATO valstīm.
Līdz ar strauju nacionālās aizsardzības industrijas izaugsmi Aizsardzības ministrija (AM) secinājusi, ka līdzšinējie likumi nebija pietiekoši, lai varētu pilnvērtīgi turpināt atbalstīt un attīstīt šo nozari, informēja Saeimas Preses dienests. Jaunajā likumā aizsardzības industrijas pārstāvjiem ir skaidrāki un pārskatāmāki noteikumi attiecībā uz drošības prasībām, atbalstu attīstībai un investīciju piesaistei, kā arī sadarbību ar aizsardzības nozari.
Likums nosaka, ka valsts pārvaldes institūcijas iesaistās aizsardzības industrijas attīstībā un piegādes drošības principu piemērošanā savas kompetences ietvaros. Valsts pārvaldes institūcijas, kuras ir valsts kapitāla daļu turētājas kapitālsabiedrībās, izvirza ar aizsardzības industrijas attīstību saderīgus mērķus to iekļaušanai kapitālsabiedrību vispārējos stratēģiskajos mērķos.
Ar jauno likumu noteikti jaunu aizsardzības nozares un aizsardzības industrijas sadarbības veidi – stratēģiskā partnerību, kā arī drošas piegādes. Aizsardzības ministrijai būs tiesības slēgt stratēģiskās partnerības līgumus ar Latvijā reģistrētām kapitālsabiedrībām, kas licencētas komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm vai ir saņēmušas militārā ražotāja sertifikātu.
Svarīgs jautājums ir šīs industrijas produktu piegādes drošība un to kontrole, iepriekš norādījuši likuma autori, norādot, ka iepirkumos paredzēts stingri noteikt piegādes prasības. Šīs prasības noteiks Ministru kabinets. Tāpat valdībai būs jānosaka stratēģiskās partnerības izveidošanas nosacījumi, kā arī aizsardzības industrijā nodarbināto apmācības kārtība.
Likums arī nosaka, ka Aizsardzības ministrija noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības atbalsta nodrošināšanai var ieviest, organizēt, finansēt un atbalstīt šādus noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības atbalsta mehānismus:
- aizsardzības inovāciju pētījumu programmas;
- militāras vai divējādas lietojamības tehnoloģiju, produktu pētniecības un izstrādes atbalsta programmas un fondus;
- atsevišķus militārās pētniecības un izstrādes projektus;
- aizsardzības inovāciju pasākumus;
- aizsardzības industrijas produkcijas izstādes un demonstrācijas pasākumus, t.sk. aizsardzības industrijas dalību starptautiskās aizsardzības un drošības izstādēs un citos starptautiskos pasākumos;
- aizsardzības industrijas produkcijas, tai skaitā prototipu, testēšanas un novērtēšanas pasākumus;
- konsultācijas ar aizsardzības industrijas komersantiem, kā arī to intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām;
- Eiropas Aizsardzības fonda, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vai starpvalstu projektus aizsardzības pētniecības, kā arī militāras vai divējādas lietojamības produktu pētniecības un izstrādes jomā;
- ar aizsardzības industrijas attīstību saistāmas maģistrantūras vai doktorantūras līmeņa studiju atbalsta programmas;
- Nacionālo bruņoto spēku personāla iesaisti stratēģisko partneru vajadzībām nepieciešamo speciālistu sagatavošanai.
Šajā nozarē strādā vairāk nekā astoņi tūkstoši darbinieku, un vairāk nekā 80 procentus no saviem produktiem tā eksportē uz citām NATO dalībvalstīm, iepriekš akcentējusi Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija. Licences arvien vairāk saņem tieši ražošanas uzņēmumi, kas attīsta un izgatavo izteikti militāram lietojumam paredzētu produkciju un tās sastāvdaļas, piemēram, bruņojuma, bezpilota sistēmu, kaujas tehnikas, sakaru un citās jomās, uzsvēruši jaunā likuma autori.
Aizsardzības industrija ir komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militāru vai divējāda lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju, teikts pieņemtajā likumā.
KONTEKSTS:
Krievijas izraisītā kara Ukrainā dēļ 2022. gada jūlijā Aizsardzības ministrija nāca klajā ar piedāvājumu dibināt jaunu valsts kapitālsabiedrību, lai nodrošinātu un kontrolētu stratēģiski svarīgo preču ražošanu. Kā norādīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, šāda kapitālsabiedrība palīdzētu attīstīties privātajiem aizsardzības nozares uzņēmumiem.
Latvijā tiek ražotas dažādas komponentes, kas vēlāk izmantojamas militāru produktu izgatavošanai. Tāpat tiek ražoti gatavi produkti, piemēram, droni, optikas sistēmas, ekipējums, munīcija, kā arī sniegti dažādi pakalpojumi kiberdrošības, programmēšanas, mākslīgā intelekta, piemēram, videoredzes, un citās jomās.
Arī NATO dalībvalstu līderi samitā Viļņā vienojušies, ka nepieciešams pastiprināt NATO austrumu flanga aizsardzību, tādēļ tiks veikti pasākumi arī Baltijas valstu drošības stiprināšanai.
