Tā aicina Krieviju veikt ātru un objektīvu izmeklēšanu, kā arī izsaka līdzjūtību Ņemcova ģimenei un tuviniekiem. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") uzsver, ka līdz ar Ņemcova nāvi Krievija ir zaudējusi "spilgtu politiķi, kurš cīnījās par plaukstošu un demokrātisku Krieviju". Šī slepkavība ir uztraucoša tendence Krievijas iekšpolitikā un norāda uz Krievijā valdošo neiecietību pret citādi domājošiem," atzina ministrs.
"Tas ir trieciens Krievijas politiskajam procesam. Ir pāragri runāt par versijām un motīviem, taču ir skaidrs, ka pēdējā laika absolūtā naida atmosfēra, kas tiek kurināta Krievijas plašsaziņas līdzekļos, ir spēlējusi savu lomu šajā traģēdijā (..) Man gribētos tiešām cerēt, ka izmeklēšana būs objektīva. Bet mēs arī zinām, ka iepriekš ir bijuši gadījumi, ka tāda veida slepkavības nav atklātas," LTV raidījumama "Dienas ziņas" komentēja Rinkēvičs.
Arī valsts augstākās amatpersonas dienas laikā pauda savus viedokļus par notikušo. Valsts prezidents Andris Bērziņš cer, ka pagājušajā naktī noslepkavotā Krievijas opozicionāra Borisa Ņemcova slepkavas tiks sodīti. "Ceru, ka atbildīgās izmeklēšanas institūcijas Krievijā darīs visu, lai tiktu atrasti un sodīti patiesie vainīgie, kas veikuši šo smago noziegumu," pauda prezidents.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) uzskata, ka politiķa slepkavība Maskavas centrā ir mēģinājums iebiedēt tos, kuri cīnās par savām cilvēktiesībām un savas valsts nākotni un protestē pret karadarbību Ukrainā. "Lai arī Borisa Ņemcova balss tika varmācīgi apklusināta, tā ir pamodinājusi daudzus, un viņa iesāktajam darbam ir turpinātāji," norādīja Mūrniece.
Savukārt premjere Laimdota Straujuma paudusi viedokli, ka Ņemcova slepkavība ir milzīgs zaudējums Krievijas demokrātijai. Viņasprāt, ļoti svarīgi, lai Krievijas demokrātiskais gars netiek iznīdēts.
Vēstīts, ka piektdien vēlu vakarā ap 23.40 uz tilta iepretim Kremlim tika nogalināts opozicionārs Boriss Ņemcovs. Viņu nogalināja ar četriem šāvieniem. Tobrīd viņš pastaigājās ar kādu sievieti no Ukrainas. Nožēlu un šoku par notikušo izteikuši daudzu pasaules valstu politiskie un sabiedriskie līderi.
Svētdien, 1.martā, Maskavā bija paredzēts pret karu Ukrainā vērsts tā saucamais antikrīzes gājiens. Tas nav atcelts.
